Valdība pastiprinās uzraudzību īstermiņa aizdevuma izsniegšanai «airBaltic»

Pirmdien Siliņa bija sasaukusi ārkārtas valdības sēdi par situāciju aviācijā un «airBaltic».

Siliņa uzsvēra, ka ir skaidrs, ka krīze Hormuza šaurumā tik drīz vēl nebeigsies, tādēļ valdībai bija jārunā par aviācijas nozari.

Ministri uzklausīja informatīvo ziņojumu par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz aviācijas nozari. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots sekot līdzi šai ietekmei, kā arī nepieciešamības gadījumā sagatavot tiesību akta projektu par ārkārtas situācijas izsludināšanu, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu valsts rīcību krīzes ietekmes mazināšanai un novērstu iespējamos apdraudējumus.

Siliņa atzina, ka daudzas valstis saskaras ar aviācijas nozares nepietiekamību, un gataviem uz ko tādu jābūt arī Latvijā. SM būs jāizstrādā prioritizējošs plāns, ja tāds risks iestātos, skaidroja premjere.

Savukārt, skatot jautājumu par «airBaltic», pēc Siliņas teiktā, vairāku nozaru pārstāvji apliecinājuši, ka lidsabiedrības vērtība nav tikai tajā, cik lielus nodokļus tā ienes valsts budžetā, bet arī tās radītajās konsekvencēs vairākās nozarēs.

«Mēs esam lēmuši papildināt iepriekšējo lēmumu par papildu informāciju, kas būtu iesniedzama, lai kā tilta finansējums tiktu nodrošināts īstermiņa aizdevums,» sacīja Siliņa.

Viņa arī uzsvēra, ka «airBaltic» ir svarīgi izstrādāt jaunu biznesa plānu atbilstoši tai ģeopolitiskajai situācijai, kāda šobrīd valda.

Siliņa papildināja, ka viņai kā valdības vadītājai ir svarīgi, lai «airBaltic» turpinātu strādāt, un, viņasprāt, tas ir svarīgi arī Latvijas iedzīvotājiem.

Vienlaikus viņa norādīja, ka, ņemot vērā nestabilitāti Hormuza šaurumā, šobrīd «airBaltic» darbs ir apgrūtināts un ir daudz izaicinājumu. «Un man ir ļoti svarīgi, lai manas valdības ministri tā vietā, lai, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, viens ar otru «apmētātos» dažādiem epitetiem publiskajā ēterā, domātu, kā tiešām nodrošināt atbildīgus lēmumus pret mūsu iedzīvotājiem,» teica Siliņa, uzsverot, ka tie ir lēmumi arī pret virkni dažādām industrijām.

Siliņa arī pauda, ka iepriekšējā «airBaltic» vadītāja atstātā «Minhauzena stāstu ēna šobrīd ļoti traucē lidsabiedrībai». Premjere arī pauda, ka atsevišķi deputāti domājot, ka arī šā brīža situācija «airBaltic» esot šāds Minhauzena stāsts, tādēļ esot svarīgi, lai lēmuma pieņēmējiem būtu iedota «pilna bilde».

Vienlaikus viņa nenoliedza, ka lēmumi par «airBaltic» var būt nepopulāri. Siliņa pieļāva, ka par tiem viņa var saņemt arī kritiku sociālajos tīklos, tomēr viņai esot svarīgāk Rīgu saglabāt kā labas savienojamības punktu, un «airBaltic» to palīdz nodrošināt.

Vienlaikus satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka neviena nozare šobrīd nav tik ļoti ietekmēta degvielas cenu kāpuma ziņā kā aviācijas nozare, un situācija ir «satraucoša». Viņš sacīja, ka tostarp ziņojumā ir aprakstīti fakti par iespējamo aviācijas degvielas nepietiekamību. Viņš sacīja, ka pirmdien valdības ārkārtas sēdē bija svarīgi dzirdēt ne tikai SM aprakstīto tiešo ietekmi uz aviāciju, ko nodrošina «airBaltic», bet arī paplašināto tvērumu attiecībā uz sabiedrību, uzņēmējdarbību, ekonomiku un Latviju kopumā.

Arī viņš norādīja, ka pirmdien valdība nolēma noteikt papildu noteikumus uzraudzībai plānotajam aizdevumam «airBaltic», pārbaudot katra rēķina attiecināmību. «Detalizēti skatījāmies arī paplašināto informāciju, kas bija nepieciešama ministriem. Vienlaikus gan ir jāvērš uzmanība, ka ir ES regulas, kas nosaka tirgus manipulācijas aizliegumu (MAR),» piebilda Švinka. Tādējādi plašākai sabiedrībai to neesot iespējams stāstīt.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka «airBaltic» ir svarīga Latvijas tautsaimniecībai, un tas parāda, ka arī lēmumu kvalitātei jābūt visaugstākajā līmenī. «Sākotnējais lēmums nebija kvalitatīvi izstrādāts un bija nepieciešami būtiski papildinājumi, īpaši pēc politiskās un Valsts kontroles iesaistes. Process, kas līdz šim bijis, ceru, ka turpmāk būs labāks,» pauda Valainis.

Viņš uzsvēra, ka vairākas reizes «airBaltic» ir uzdots pārstrādāt biznesa plānu, un tas joprojām nav izdarīts, tādēļ valdība atkārtoti to ir uzdevusi izdarīt.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši SM skaidrotajam ārējie faktori — konflikts Tuvajos Austrumos, degvielas cenu kāpums un atsevišķu maršrutu apturēšana — ir būtiski ietekmējuši «airBaltic» izmaksas, tāpēc, lai nodrošinātu kompānijas stabilu darbību līdz jaunā biznesa plāna ieviešanai, tai ir nepieciešams 30 miljonu eiro aizdevums.

Taču valdības pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu «airBaltic» Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl nav atbalstījusi. Komisija pie jautājuma atgriezīsies otrdien.

ZZS Saeimas frakcija solījusi lēmumu par aizdevumu pieņemt pēc tikšanās ar satiksmes ministru otrdien.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādījis, ka IPO nav vienīgais veids, kā piesaistīt kapitālu, un aviokompānijas vadībai ir dots maksimāli plašs mandāts meklēt iespējas to piesaistīt ar dažādiem finanšu instrumentiem. Tādējādi 2026. gada uzdevums aviokompānijai esot ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī kapitāla piesaiste.