Valdībā pārrunātas iespējas Latvijas ostu darbības pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas

Otrdien valdība pieņēma zināšanai SM informatīvo ziņojumu par kravu tranzītu un kravu pārvadājumiem, kas sagatavots pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) uzdevuma sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju (EM) un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi.

Ministrijā informē, ka ziņojumā analizēta informācija par tranzīta kravu apjomiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī kravu apjomiem, kas iet caur šīm valstīm tranzītā no vai uz Centrālāzijas reģionu.

Ziņojumā secināts, ka ģeopolitisko notikumu dēļ minēto kravu apjomi ir būtiski samazinājušies.

SM dati liecina, ka Latvijas ostās kravu apjoms 2023.gadā, salīdzinot ar kravu apjomu pirms desmit gadiem, ir samazinājies par 47,2%, tostarp naftas produkti par 82,1%, akmeņogļu apjoms par 82,8% un ķīmisko kravu apjomi par 79,5%. Arī šī gada sākumā kravu apjomi ostās turpina samazināties.

Ministrijā skaidro, ka Krievija ilgstoši centusies pārvirzīt savas stratēģiski svarīgās kravu plūsmas uz savām ostām, savukārt Eiropā mazinājies pieprasījums pēc fosiliem energoresursiem. Vienlaikus kopš Krimas aneksijas pret Krieviju ieviestas plašas sankcijas, kā arī vēlāk pret Baltkrieviju.

Tāpat kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sankciju apmērs ir ievērojami pieaudzis un attiecas uz plašu kravu sortimentu un personu loku.

Ministrijā norāda, ka sēdē izvērtēta situācija un pārrunātas iespējas, kā mazināt negatīvo ietekmi un kā turpmāk pārorientēt ostu darbību.

SM arī atzīmē, ka ostu pārvaldes un ostu uzņēmumi jau sen ir akcentējuši nepieciešamību mazināt riskus atkarībai no Krievijas un virzīt ostu attīstību industrializācijas virzienā.

Patlaban vismaz divas trešdaļas ostās nodarbināto strādā ražošanas uzņēmumos, kur darbavietu skaits, apgrozījums un nomaksātie nodokļi turpina palielināties, norāda SM.

Ministrijā uzsver, ka ostu uzņēmumi turpina kāpināt investīciju apjomus un pārstrukturēt darbību, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar Krievijas vai Baltkrievijas kravu apkalpošanu.

LETA jau vēstīja, ka Siliņa uzdevusi SM un EM izstrādāt plānu transporta un loģistikas sektora pārorientēšanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes Siliņa tviterī pavēstīja, ka sēdē pārrunāta Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu ietekme uz Latvijas transporta un loģistikas sektoru, kā arī šī sektora pārorientēšanas virzieni. Pēc sarunas viņa secinājusi, ka nozare esot gatava pārmaiņām.

Tādēļ viņa uzdevusi SM un EM divu mēnešu laikā izstrādāt plānu un iespējamos risinājumus. Tiks izveidota operatīvās vadības grupa, lai izveidotu nozares attīstības scenārijus un sniegtu priekšlikumus padomei par turpmāko rīcību, pavēstīja Siliņa.

Tāpat ziņots, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts «Postimees», kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina «Postimees» rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija «LDz Loģistika» ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Kompānija jau 2018.gadā sāka pieņemt kuģus, kas veda mangāna rūdu no Āfrikas. Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam, tādu kravu apjoms krasi pieauga. Pieprasījuma dēļ mangāna cena ir pieaugusi no 150 ASV dolāriem pirms kara līdz 300-350 ASV dolāriem par tonnu.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.

VAS «Latvijas dzelzceļš» iepriekš paudis gatavību ievērot jebkādus valsts turpmākus lēmumus.