Valdība konceptuāli vienojas veikt pētījumu «Rail Baltica» savienojumam ar Rīgu

Satiksmes ministrijai (SM) kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomiskas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar «Rail Baltica» pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām — vai no Upeslejas uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misa uz Rīgas lidostu.

Tomēr kā prioritārie uzdevumi «Rail Baltica» pirmajā kārtā būs izveidot «Rail Baltica» pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana «Rail Baltica» pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp «Rail Baltica» un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.

Valdība vienojās, ka SM informatīvais ziņojums netiek apstiprināts, bet SM valdībai būs jāiesniedz konkrēts būvniecības plāna grafiks līdz nākamā gada martam.

Tostarp Ministru kabinets noteica, ka līdz nākamā gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) sēdē norādīja, ka, SM ir uz valdību jāatnes konkrēta projekta pārvaldības struktūra, kā arī konkrēts būvniecības grafiks un naudas plūsmas grafiks.

«Kamēr nav skaidrs finansēšanas plāns un tas, kā aizpildīt trūkstošos posmus, mums ir jāpieturas pie līdzšinējā finansējuma proporcijas, kad 85% finansē Eiropas Savienība (ES), bet 15% veido valsts līdzfinansējums,» sacīja Siliņa.

Vienlaikus SM kopīgi ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS «RB Rail» un nacionālo ieviesēju SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) būs jānodrošina, ka turpmāka projekta īstenošana notiek atbilstoši «Rail Baltica» pirmās kārtas ieviešanas scenārijam, tostarp īstenojot nepieciešamos grozījumus esošajā «Rail Baltica» projektā, kā arī veicot nepieciešamos līgumu grozījumus.

Tāpat zemju atsavināšanu prioritāri būs jāveic posmos, kas nepieciešami pirmās kārtas scenārija realizācijai. Savukārt darbus, kas ir sākti, bet neatbilst pirmās kārtas scenārijam, būs jāpārtrauc un finansējumu jānovirza pirmās kārtas aktivitātēm, ja šo darbu pārtraukšana ir juridiski, tehniski un ekonomiski pamatota.

Tāpat SM ar «RB Rail» un EDzL jāturpina darbu pie «Rail Baltica» projekta kopējo izmaksu samazināšanas.

SM līdz 2025.gada 1.martam būs jāizstrādā EDzL un VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) reorganizēšanas plāns, tostarp atbildību sadalījumu starp projekta ieviesējiem — EDzL un «RB Rail».

Vienlaikus pēc Eiropas Komisijas 2018.gada oktobra «Rail Baltica» ieviešanas lēmuma aktualizēšanas SM sadarbībā ar ĀM būs jāizstrādā grozījumus 2017.gada janvāra beigās noslēgtajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības līgumā par «Rail Baltica» dzelzceļa savienojuma izveidi.

Papildu SM turpinās darbu pie «Rail Baltica» projekta tehnisko risinājumu vienkāršošanas un projekta kopējo izmaksu, tostarp administratīvo izmaksu samazināšanas.

Siliņa valdības sēdē norādīja, ka Klimata un Enerģētikas ministrija (KEM) varētu izstrādāt priekšlikumu emisiju kvotu tirdzniecības rezultātā iegūto līdzekļu izmantošanai «Rail Baltica» projekta realizācijai. Klimata un enerģētiaks ministrs Kaspars Melnis (ZZS) papildināja, ka KEM jau sadarbojas ar iesaistītajām pusēm un līdz 1.martam plāno iesniegt izvērtējumu MK.

Valdība konceptuāli vienojās arī par kravu uzkraušanas un izkraušanas vietu izveidi abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām, neuzņemoties papildu finansiālu segumu.

Iepriekš valdībā, skatot «Rail Baltica» virzīšanas scenārijus, izcēlās pamatīgi asumi, Siliņai asi vēršoties pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P). Koalīcijā «Rail Baltica» projekta virzība tiek atzīta par vienu no lielākajām problēmām valdības darbā.

Siliņa ir izteikusies, ka pēc Briškena piedāvājumiem šajā jautājumā vērtēs ministra darbu, sīkāk gan to neprecizējot. Tikmēr politikas kuluāros izskan spekulācijas par iespējamu nepieciešamību mainīt satiksmes ministru, bet «Progresīvie» ir paziņojuši, ka ikviens viņu ministrs ir koalīcijas stabilitātes jautājums.

Ziņots arī, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam «Rail Baltica» projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai «RB Rail» informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.