Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.
Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.
Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.
Plānā iekļautie pasākumi vērsti uz drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību un cilvēkresursu attīstību.
Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums. No tiem 58 pasākumiem kopējais piešķirtais finansējums ir 644 598 937 eiro.
Drošības stiprināšanas jomā paredzēta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus austrumu pierobežas teritorijā — Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē.
Pašlaik finansējums pieejams septiņu katastrofu pārvaldības centru būvniecībai Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība.
Iecerēta Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk kā 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
Plānā paredzēta sešu militāro bāzu — Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā, Preiļos, Meža Mackevičos, Alūksnē — darbības nodrošināšana un 550 Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā.
Austrumu pierobežā iecerēta divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas.
Tiks īstenoti pasākumi informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju (NVO) sektora spēcināšanai.
Austrumu pierobežas stiprināšanas jautājumu plānots virzīt kā visas Eiropas Savienības (ES) drošības jautājumu un piesaistīt finansējumu specifiski ES austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvarā pēc 2027.gada.
Ekonomiskās attīstības jomā plānots īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus.
Iecerēta 1800 jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpilī, kā arī citās austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 miljonus eiro privāto investīciju.
Tiks turpināta Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu atbalstīšana un robežu paplašināšana, iekļaujot Alūksnes novadu.
Atbalstu paredzēts sniegt 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Tāpat plānota aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 miljonu eiro apmērā.
Tiks veicināta lauku saimniecību konkurētspēja, mazo saimniecību attīstība, gados jaunu lauksaimniecību dibināšana, sniedzot atbalstu vairāk kā 10 000 saimniecību.
Paredzēta atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē.
Mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām plānots ieviest publiskās privātās partnerības modeli. Iecerēta 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība.
Tāpat plānota ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju kā arī pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu.
Plānotas arī investīcijas mobilitātes veicināšanai, tajā skaitā valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana.
Saskaņā ar plānu, pašvaldībām tiks nopirkti 18 bezemisiju transportlīdzekļi, tiks sekmēta viedo pašvaldību attīstība, nodrošināts atbalsts nelauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veiktas investīcijas platjoslas tīklu «pēdējās jūdzes» infrastruktūras attīstībā. Tādējādi 1657 mājsaimniecībām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm un citām sabiedriskām ēkām tiks nodrošināta piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti augstas veiktspējas tīklu.
Cilvēkresursu attīstības jomā iecerēta uzņēmēju vajadzību un augstākās izglītības un zinātnes piedāvājuma sinerģijas stiprināšana.
Plānota Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas integrācija Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, nodrošinot četras jaunas studiju programmas un grantus doktorantūras un postdoktorantūras studentiem.
Ar Daugavpils Universitātes darbību iecerēts nodrošināt konkurētspējīgu augstākās izglītības piedāvājumu reģionā, stiprinot zinātnes kapacitāti ar ietekmi uz ekonomisko transformāciju, piesaistot un noturot akadēmisko personālu.
Plānota arī reģionam un lauksaimniecības nozarei nozīmīgās Malnavas koledžas darbības turpināšana koledžas statusā.
Iecerēts mazināt šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei, nodrošinot portatīvās datortehnikas pieejamību izglītojamiem no sociāli neaizsargātām grupām un nodrošinot datu pārraides pieejamību digitālo tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā.
Plānā paredzēta vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī, slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas.
Plānota Veselības ministrijas līdzdalības nodrošināšana SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca», kas veicināšot vienlīdz pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem.
Veicinot remigrāciju, plānots nodrošināt 95 atgriezušās personas gadā.
Plānā arī paredzēta jaunu vienoto pakalpojumu pieteikšanas kontaktpunktu izveide, izvēršot esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu Balvu, Līvānu, Preiļu, Augšdaugavas un Ludzas novadā.
Plānā norādīts, ka jāveic monitorings par ieguvumiem minēto pasākumu ieviešanā.
Valdības sēdē pateicību par šī plāna izveidi un atbalstu tā īstenošanai pauda Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV).
Maksimovs gan piebilda, ka šis neesot «laimes plāns» un neatspoguļojot visas iedzīvotāju cerības, taču, apstiprinot šo plānu, valdība dodot skaidru zīmi Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, ka «valsts par tiem rūpējas un gādā».
Viņš uzsvēra, ka šis plāns esot tikai ceļa sākums un tas nebeigsies 2027.gadā. Šis esot pirmais solis Latvijas drošības un ekonomikas attīstībai pierobežā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.