Valdība atbalsta papildu finansējumu 565,5 miljonu eiro apmērā nākamā gada budžeta prioritātēm

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai — 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam — 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem — vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Valdības lēmums paredz, ka prioritārie pasākumi tiek īstenoti, neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir «absolūts drošības budžets» un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un tagad Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka, viņaprāt, šis budžets nodrošinās arī ekonomisko izaugsmi, bet atbalstam citiem prioritāriem pasākumiem — ģimeņu atbalstam un izglītībai, citiem pasākumiem veselības, lauksaimniecības un citās jomās — finansējums tiek nodrošināts, samazinot bāzes izdevumus un neceļot pamatnodokļus.

Jau gatavojot 2025.gada valsts budžetu, tika nolemts veikt bāzes izdevumu samazinājumu vidējam termiņam — 50 miljonu eiro apmērā ik gadu, norāda FM. Savukārt, strādājot pie 2026.gada budžeta, valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja šā gada 26.augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums.

Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.-2028.gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro, informē FM.

Ar valsts aizsardzības spēju un iekšējās drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem 2026.gadā paredzēts novirzīt lielāko daļu papildu finansējuma prioritātēm — 320 miljonus eiro. Tikmēr 2027.gadā šim mērķim plānots tērēt papildu 444 miljonus eiro, bet 2028.gadā — 655 miljonus eiro.

FM skaidro, ka, ņemot vērā aktivizēto valsts izņēmuma klauzulu, aizsardzības izdevumu pieaugumu ir iespējams finansēt, atkāpjoties no fiskālajiem noteikumiem, un 2026.gadā 296 miljoni eiro plānoti Aizsardzības ministrijai kaujas spēju uzlabošanai, lai tai skaitā veiktu kopējos aizsardzības preču iepirkumus ar citām valstīm. No tiem 10 miljoni eiro tiks investēti ekipējumā.

Kopumā nākamgad aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas veidos 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027.gadā — 4,9%, bet 2028.gadā — 4,7%. Šie ieguldījumi stiprināšot valsts aizsardzības spējas, palielināšot iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabošot robežas infrastruktūru.

Savukārt trīs miljoni eiro tiks novirzīti Iekšlietu ministrijai drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās.

Kultūras ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju valdība uzdeva rast risinājumu neatliekamu drošības pasākumu īstenošanai — gatavību kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās kultūras mantojuma iestādēs, tajā skaitā kiberdrošības stiprināšanai digitālajā jomā, finansējumu līdz trīs miljoniem eiro ik gadu nodrošinot no Aizsardzības ministrijai piešķirtā finansējuma.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras darbību (uzturēšanu) pēc tās izbūves pabeigšanas no 2026.gada, valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām steidzamības kārtībā virzīt nepieciešamos grozījumus Latvijas valsts robežas likumā, nosakot, ka tehnoloģiskās infrastruktūras darbību (uzturēšanu) nodrošina Valsts robežsardze, paredzot tai tiesības noslēgt ar VAS «Latvijas valsts radio un televīzijas centrs» deleģēšanas līgumu par izbūvētās infrastruktūras uzturēšanu.

Finansējums, kas nepieciešams tehnoloģiskās infrastruktūras darbībai (uzturēšanai) 2026.gadam 4 914 180 eiro apmērā un 2027.gadā un turpmāk ik gadu 11 198 034 eiro apmērā, tiks nodrošināts no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, veicot uzturēšanas izdevumu transfertu attiecīgajam mērķim Iekšlietu ministrijai (Valsts robežsardzei).

Papildus valdības noteiktajām prioritātēm — atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai — vidējā termiņā paredzēts papildu finansējums 513 miljonu eiro apmērā, tostarp 2026.gadā 139 miljoni eiro, 2027.gadā 179 miljoni eiro un 2028.gadā 194 miljoni eiro.

Izglītības kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanai no 2026.gada 1.septembra tiks piešķirti 45 miljoni eiro. FM skaidro, ka finansējums paredzēts arī atbalsta personāla skaita palielināšanai. Tiks nodrošināts pārejas periods vienu mācību gadu, kas nozīmē, ka skolām būs iespēja pakāpeniski pielāgoties jaunajam modelim, saglabājot līdzšinējo kārtību un vienlaikus gatavojoties pārmaiņām. Izglītība ir viena no valsts attīstības un sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, tādēļ tās kvalitātes stiprināšana esot valdības ilgtermiņa prioritāte.

Atbalsts turpināsies 2027.gadā ar 90 miljonu eiro papildu finansējumu, bet 2028.gadā programmai plānots vēl 86 miljonu eiro finansējums.

Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026.gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā. Tas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu ģimenēm ar bērniem un ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu plašāku pieejamību.

Papildu 17 miljoni eiro tiks novirzīti citiem prioritārajiem pasākumiem, tostarp 10 miljoni eiro — paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, veicot politikas izmaiņas, un 3,2 miljoni eiro — sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027.gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028.gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.

FM informē, ka 2026.gadā tiks palielināts dažāda veida atbalsts arī strādājošajiem iedzīvotājiem, kā arī sociāli mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai. Attiecīgi neapliekamais minimums pieaugs no 510 līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga pieaugs no 740 līdz 780 eiro mēnesī.

No 2025.gada 1.oktobra tiks indeksētas pensijas līdz 1488 eiro, nodrošinot, ka 98% pensionāru pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā. Salīdzinājumam 2024.gadā tika indeksētas pensijas līdz 683 eiro.

No nākamā gada 1.jūlija uz vienu gadu kā pilotprojekts tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme būtiskākajiem pārtikas produktiem — maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.

Tāpat 2026.gadā saglabāsies valsts budžeta atbalsts lauksaimniekiem, nozarei paredzot papildu 59,3 miljonu eiro finansējumu.

Valdība arī uzdeva no publiskajām personām atkarīgajām kapitālsabiedrībām pārskatīt atlīdzības politiku un samazināt administratīvos izdevumus.

Lai nodrošinātu papildu finansējumu prioritārajiem pasākumiem, tika ne vien pārskatīti un samazināti valsts budžeta izdevumi, bet arī rastas iespējas palielināt valsts budžeta ieņēmumus, informē FM.

Būtiskākie pasākumi ietver valsts kapitālsabiedrību dividendes, azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu no 2026.gada, kā arī straujāk palielinot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai. Tāpat plānotas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), lai līdzsvarotu nodokļu slogu investoriem, sekmētu uzņēmumu piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem un samazinātu finansējuma izmaksas. Šo pasākumu rezultātā papildu ieņēmumi plānoti 65,3 miljoni eiro 2026.gadā, 108,9 miljoni eiro 2027.gadā un 136,8 miljoni eiro 2028.gadā.

Plānots, ka valsts budžeta projekts 2026.gadam un budžeta ietvars tiks apstiprināts Ministru kabinetā 14.oktobrī. Saeimā 2026.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.