Valdība atbalsta krīzes gadījumā Latvijas armijā uzņemt ārvalstu pilsoņus, tostarp no Ukrainas

Patlaban nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi.

Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kā atzīmē AM, Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja viņi iepriekš nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja viņi ir atzīti par derīgiem militārajam dienestam un ir izturējuši profesionāli psiholoģisko atlasi, ja viņiem ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus, un ja viņi ir tiesīgi likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā.

Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiek atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos.

Ņemot vērā minēto, grozījumi Militārā dienesta likumā likumā paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu, NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Ārzemniekus pieņems dienestā, noslēdzot ar viņiem ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja tie atbildīs aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām, nebūs bijuši PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieki vai aģenti, un ja viņu pieņemšana dienestā atbildīs nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.

Dienestā varēs pieņemt tādus ārzemniekus, kas nav sodīti par sevišķi smagiem noziegumiem un kas likumīgi uzturas Latvijā.

Ārzemniekam būs jāprot valsts valoda vai vismaz angļu vai franču valoda. Valodas prasmi pārbaudīs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Ārzemnieki militārā dienesta līgumu varēs slēgt uz aizsardzības ministra noteiktu laiku, kas nepārsniegs kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu. Militārajā dienestā pieņemtiem ārzemniekiem varēs noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Dienesta izpildes laikā ārzemnieki pildīs aktīvo dienestu un viņiem būs karavīra statuss. Tas nozīmē, ka viņi saņems karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemos tiesības uz izdienas pensiju. Ārzemniekiem arī varēs piešķirt dienesta pakāpes, izņemot virsnieku dienesta pakāpes.

Līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja, piemēram, šos karavīrus atzīts par nederīgiem aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ vai karavīriem kā disciplinārsods būs piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta.