Valdība atbalsta 2022.gada budžeta bāzes izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi — 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro — 2023.gadam.

2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

FM skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos veido paredzētais finansējums 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai — 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam — 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie izdevumi 14,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat 2022.gadam izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai.

Savukārt no ārvalstu finanšu palīdzības 22,4 miljoni eiro papildus plānoti Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības projektiem, kā arī 10,9 miljoni eiro paredzēti Satiksmes ministrijai dzelzceļa projekta «Rail Baltica» īstenošanai.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2022.gadam aprēķināti 3,387 miljardu eiro apmērā, 2023.gadam — 3,541 miljarda eiro apmērā un 2024.gadam — 3,772 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, 2022.gadam izdevumi palielināti 160,9 miljonu eiro apmērā, 2023.gadam izdevumi palielināti 159,9 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti 390,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumu pieaugumu 2022.gadam veido papildu finansējums 77,3 miljonu eiro apmērā vecuma pensijām, 56,6 miljonu eiro novirzīšana slimības pabalstiem, 15,4 miljonu eiro — bezdarbnieku pabalstiem, 7,1 miljona eiro novirzīšana vecāku pabalstiem.

Speciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm un citiem faktoriem.