Valainis: Vienotā būvju reģistrācija rūpnieciskajiem objektiem saīsinās laiku līdz būvdarbu sākšanai

Ministrs uzsvēra, ka līdz šim Latvijas atpalicība būvniecības investīcijās salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir aptuveni četri līdz pieci miljardi eiro. Valainis atzina, ka Latvijā investīcijas neienāk normatīvā regulējuma dēļ, tāpēc līdz šim mainīti jau vairāk nekā 60 normatīvi.

Valainis uzsvēra, ka patlaban jau atrasti un novērsti galvenie sastrēguma punkti un vienotais būves reģistrācijas process ir nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē pēdējo 10 gadu laikā.

Nedēļas laikā, kopš Latvijā ieviests vienotais būves reģistrācijas process, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) saskaņā ar jauno procesu reģistrētas 234 jaunas būvniecības ieceres jeb 45% no visām šajā laika periodā iesniegtajām būvniecības iecerēm, preses konferencē informēja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Baiba Vītoliņa.

No šā gada 6. janvāra, kad stājās spēkā vienotais būves reģistrācijas process (VBRP), BIS reģistrētas 516 jaunas būvniecības ieceres, taču VBRP automātiski attiecas tikai uz jaunajām iecerēm, kad zemes īpašnieks uz savas zemes būvē jaunu ēku vai inženierbūvi. Automātiskā datu reģistrācija no BIS uz Valsts zemes dienestu (VZD) attiecas arī uz ēku vai inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi.

No reģistrētajām iecerēm, kas atbilst VBRP, vairums iesniegtas vienkāršotā kārtībā — 105 kā paskaidrojuma raksti un 83 — kā paziņojumi par būvniecību. Kā būvniecības iesniegumi reģistrētas 46 ieceres būvatļaujas saņemšanai. Papildus tam vēl 37 ieceres, kas reģistrētas pirms 6. janvāra, pēc ierosinātāju izvēles tiek virzītas VBRP kārtībā, liecina BIS dati.

VBRP paredz, ka iesniegums par būvniecības ierosināšanu kalpo arī par iesniegumu ēkas reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un būves ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Ieviestais process ne tikai ievērojami samazinās administratīvo slogu un saīsinās dokumentārajai apritei nepieciešamo laiku, bet arī būs vienkāršāks un caurspīdīgāks, jo, pateicoties sistēmu savietojamībai, dati ir pilnībā izsekojami. Būves dati tiek nodoti no BIS uz kadastru un pēc tam uz zemesgrāmatu, paredzot vairāku iestāžu ciešāku sadarbību gan juridiski, gan tehniski.

Valainis uzsvēra, ka pēc VBRP ieviešanas būtiski samazināsies arī izmaksas — pirms būves nodošanas ekspluatācijā vairs nebūs nepieciešama kadastrālā uzmērīšana.

Piemēram, noliktavas ar kopējo platību 36 000 kvadrātmetri kadastrālā uzmērīšana līdz šim maksāja 10 273 eiro, bet datu reģistrācija VBRP maksās 1048 eiro — paredzams 9225 eiro ietaupījums. Savrupmājai ar kopējo platību 250 kvadrātmetri ietaupījums būs 528 eiro. Tāpat ievērojami saruks laiks starp faktisko būvdarbu pabeigšanu un objekta pieņemšanu ekspluatācijā, uzsvēra Valainis.

VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka skaidroja, ka kopumā VZD reģistrācijas laiki samazināsies par 50-60% un tie būs maksimāli 15 darba dienas agrāko 32 dienu vietā. Savukārt reģistrācijas izmaksas turpmāk būs saistītas ar reģistrācijai nepieciešamo laiku, nevis izbūvētajiem kvadrātmetriem. Tas nozīmē, ka industriālajām būvēm reģistrācijas izmaksas kritīsies vismaz par 90%, sacīja Narnicka.

VBRP pamatā ir vienas pieturas aģentūras princips — kolīdz būvvalde izdevusi lēmumu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, automātiski tiek aktivizēta kadastra datu reģistrācija, kam seko ieraksts zemesgrāmatā — to virzībai iespējams sekot līdzi BIS, saņemt automātiskus paziņojumus un būt informētam par procesa gaitu. Pakalpojumu apmaksa par VZD pakalpojumiem un zemesgrāmatas ierakstu arī veicama BIS. VBRP ir piemērojams tikai gadījumos, kad būves īpašnieks ir arī zemes īpašnieks, pretējā gadījumā jārīkojas tāpat kā līdz šim.

Vītoliņa informēja, ka pirmo nedēļu pēc VBRP ieviešanas BVKB vērtē pozitīvi — tā ir aizvadīta bez būtiskiem sarežģījumiem BIS. No iedzīvotājiem saņemtajiem zvaniem BVKB secina, ka ir liela interese par ēku nodošanu ekspluatācijā un vēlme to darīt tieši vienotā procesā. Būvi nodot ekspluatācijā vienotā procesā ir iespējams arī jau iepriekš sāktai būvniecībai, izpildot noteiktas prasības BIS.

Vītoliņa prognozēja, ka vismaz daļu ēku īpašnieku jaunais process stimulēs sakārtot sava īpašuma dokumentāciju. Līdz ar to tas ir pozitīvi vērtējams un nozarē gaidīts solis.

«Nebeidzamu birokrātisko būves reģistrācijas labirintu vietā viens klikšķis datorā — tā īsumā var raksturot pakalpojumu, kas ir startējis šī gada janvārī,» sacīja Narnicka.

Lai paziņotu valstij par vēlmi sākt būvniecību, attīstītājam jāsāk ar to, ka BIS jāpiesakās būvniecības sākšanai. To izdarot, klients būs vienlaikus piekritis tam, ka, noslēdzoties attiecīgā būvniecības projekta realizācijai, iedarbināsies digitāls process visu nepieciešamo birokrātisko darbību veikšanai līdz pat objekta ierakstīšanai zemesgrāmatā, skaidroja Narnicka.

Ekonomikas ministrijas informācija liecina, ka kopš 2020. gada ir sākta, bet nav pabeigta vairāk nekā 32 000 dažādu jaunu ēku būvniecība. Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu būvniecības ierosinātājs ir arī zemes vienības īpašnieks, šajās lietās būs iespējams piemērot vienoto būves reģistrācijas procesu.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti pērn galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Būvniecības likumā, kas paredz ieviest vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības sākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai.

Risinājums paredz vienotu digitālu procesu, kurā BIS ievadītie dati par būvi automātiski tiks nodoti tālākai reģistrācijai citās institūcijās. Tas nozīmē arī, ka turpmāk nebūs jāveic būves kadastrālā uzmērīšana.

Līdz šim personai, kas ierosina būvniecību, bija jāiesniedz trīs atsevišķi pieteikumi trīs dažādās institūcijās — BIS par būves nodošanu ekspluatācijā, VZD datu reģistrācijai kadastrā un zemesgrāmatā, lai nostiprinātu īpašumtiesības.

Vienotā reģistrācija attiecas uz ēku un inženierbūvju būvniecību, ko zemes īpašnieks veic uz savas zemes, tostarp atjaunošanu un restaurāciju. Grozījumu autori arī akcentē, ka izmaiņas būtiski mazinās birokrātisko slogu nekustamo īpašumu attīstībā, ļaus ātrāk sākt ēku un būvju ekspluatāciju, kā arī samazinās izmaksas.

Tāpat Saeimas deputāti pieņēma saistītus grozījumus Zemesgrāmatu likumā un grozījumus likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās».

Jaunā kārtība stājas spēkā no 2026. gada 6. janvāra, un tā attiecas uz visām būvniecības iecerēm, kas BIS būs iesniegtas no šā gada.