Valainis: Apzināti vairāki desmiti «Tet» un LMT potenciālo stratēģisko investoru

«Šādi uzņēmumi ir jāmeklē starptautiskajā vidē. Šādi uzņēmumi ir apzināti — tie ir vairāki desmiti,» teica ekonomikas ministrs, piebilstot, ka atsevišķi uzņēmumi ir paši izrādījuši interesi.

Tāpat viņš uzsvēra, ka nebūs tāda brīža, kad valsts viena pati vadīs «Tet» un LMT.

«Sarunas par uzņēmumu tālākajiem attīstības scenārijiem (..) sākās tādēļ, ka šo uzņēmumu attīstības perspektīvas esošajā modelī iezīmē negatīvu attīstības scenāriju,» sacīja Valainis, piebilstot, ka pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi ir zaudējuši vairākus simtus miljonu eiro savas potenciālās vērtības.

Jau ziņots, ka šogad jūlija vidū Zviedrijas uzņēmums «Telia Company» («Telia») parakstīja saprašanās memorandu ar Latviju, AS «Latvenergo» un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) par visu tai piederošo «Tet» un LMT akciju pārdošanu.

Pušu mērķis ir parakstīt galīgo vienošanos līdz 2025.gada beigām, un plānots, ka darījums tiks pabeigts 2026.gada pirmajā pusgadā.

Pēc «Latvenergo» valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Čakstes teiktā, konkrētākas darījuma detaļas varētu būt zināmas pusgada laikā. Iesaistītās puses veiks padziļināto izpēti jeb tā dēvēto «due diligence», kā arī citus sagatavošanās darbus, lai izvērtētu darījuma iespējamību.

Iespējamā darījuma rezultātā «Latvenergo» un LVRTC kopā ar SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor» («Possessor») un starptautisku investoru iegūtu pilnīgu kontroli abos telekomunikāciju uzņēmumos. Lai to paveiktu, paredzēts piesaistīt starptautisku investoru ar būtisku pieredzi tehnoloģiju jomā. Investora piesaistei atklātā konkursā tiks piesaistīts starptautisks konsultants, kura uzdevums būs piedāvāt labāko iespējamo darījuma risinājumu un finanšu investoru.

Tāpat vēstīts, ka līdz šim sarunas ar «Telia» par LMT un «Tet» nākotni veda Ekonomikas ministrijas pārstāvji, bet tagad piedāvājumu par daļu izpirkšanu pilnvaroti izteikt valstij pilnībā piederošie «Latvenergo» un LVRTC.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka darījuma vērtība varētu būt vairāki simti miljoni eiro līdz pat pusmiljardam eiro.

Sarunās starp Latvijas valsti un «Telia» iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti — no «Tet» un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no «Telia» pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta «Tet» un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem — Latvijas valstij un «Telia» — līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor»» («Possessor») personā pieder 51% «Tet» daļu, bet «Telia» meitasuzņēmumam «Tilts Communications» — 49% «Tet» daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder «Telia» un tās meitaskompānijai «Sonera Holding», 28% — Latvijas valstij caur LVRTC un «Possessor» (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder «Tet».

Tas teorētiski nozīmē, ka ar «Tet» starpniecību «Telia» īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts — 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums «Tet». Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

«Telia» sākotnēji piedāvāja scenāriju, kura rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem — valstij un «Telia» — piederētu pa 50% LMT, kas pirms tam būtu iegādājies «Tet» telekomunikāciju biznesu. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties «Tet» vai tā aktīvu — optiskā tīkla infrastruktūras — izpirkšanā iepriekš pauda LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties «Tet» klientu portfeli. Savukārt «Tet» valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka «Tet» varētu iegādāties LMT daļas.

Iepriekš neoficiāli izskanēja, ka «Latvenergo» varētu būt viens no uzņēmumiem, ar kura starpniecību notiktu šis darījums, jo valdība nebija gatava LMT un «Tet» izpirkšanā ieguldīt valsts budžeta līdzekļus.