Vakcinācijas tempu noturēšanai plāno aktīvāk strādāt ar nozarēm un rīkot izbraukuma vakcinēšanu reģionos un pasākumos

Viņš atgādināja, ka primāri vakcinēšana tiek organizēta, lai pasargātu iedzīvotāju veselību un dzīvību. Tāpēc ministrijas mērķis ir pēc iespējas plašāka vakcinācijas aptvere, lai izbeigtu Covid-19 pandēmiju un pasargātu Latvijas iedzīvotājus. Savukārt iespēja vakcinētajiem iedzīvotājiem apmeklēt pasākumus ir papildu bonuss, papildu ieguvums un labums.

«Novērojams, ka pēdējās pāris nedēļās pieprasījums pēc pirmajām vakcīnu devām ir sācis samazināties. Tas, acīmredzot, izskaidrojams ar to, ka lielākā daļa no tiem cilvēkiem Latvijā, kas atbilstoši socioloģiskajām aptaujām atbildēja, ka noteikti to darīs pie pirmās iespējas, šo vakcināciju ir veikuši,» atzina Pavļuts.

Pēc politiķa paustā, pašlaik tiek strādāts ar cilvēkiem, kas bija nogaidoši, piesardzīgi. Tāpēc ir jāmaina komunikācijas un iedrošināšanas veids.

«Mēs strādājam pie motivēšanas un stimulēšanas pasākumu kopuma valdībā, līdz ar ko vakcinācijas projekta raksturs mainīsies. Mēs iesim arī tuvāk cilvēkiem — organizēsim cilvēkiem vakcināciju ērtākā veidā,» solīja ministrs, kā piemērus minot vakcinēšanu tirdzniecības centros, pasākumu laikā.

Amatpersona atzina, ka līdz šim process organizēts, cilvēkiem nākot uz lielajiem centriem, uz ārstniecības iestādēm. Tagad uzdevums esot nodrošināt vakcināciju tur, kur cilvēki ikdienā iet.

«Vislielākais uzsvars būtu jāliek darbam ar ģimenes ārstiem, lai panāktu ģimenes ārstu iesaisti, aktivitāti tieši senioru vakcinēšanā, kas ir visievainojamākā grupa. Tieši tāpat ir svarīgi strādāt kopā ar nozarēm, lai maksimizētu vakcinēto iedzīvotāju skatu specifiskās mērķa grupās, piemēram, izglītības jomā, labklājības jomā,» sacīja Pavļuts.

Plānots arī mērķtiecīgi strādāt ar reģioniem, piemēram, Latgali, un tas būšot speciāls pasākumu kopums, tostarp izbraukuma vakcinācija pašvaldībās.

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā vakcinācijas pret Covid-19 temps sarucis, sapotējot par piektdaļu iedzīvotāju mazāk nekā vēl pirms nedēļas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā kopumā vakcinēti vismaz 89 607 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 25 386 cilvēki, bet 56 273 — vakcīnas otro devu. Vēl 7948 personas aizvadītajā nedēļā saņēmušas «Johnson & Johnson» (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Aizvadītajā nedēļā Latvijā vakcinācijas temps ir bijis zemāks, nekā tas bija laikā no 31.maija līdz 6.jūnijam. Kā liecina NVD apkopotie jaunākie dati, pirms divām nedēļām septiņās dienās tika sapotēti 113 964 cilvēki. Tikmēr aizvadītās nedēļas laikā savakcinēti 89 607 cilvēki, kas ir par 21% mazāk.

Pašreiz pieejamie dati liecina, ka pagājušā nedēļa bija pirmā vairāk nekā mēneša laikā, kad neizdevās sasniegt mērķi nedēļā sapotēt vismaz 100 000 cilvēku. Līdz šim augstākie vakcinācijas rādītāji fiksēti nedēļā no 24. līdz 30.maijam, kad poti saņēma 115 856 cilvēki. Kopumā līdz šim mērķis vakcinēt vismaz 100 000 cilvēku nedēļā sasniegts četras nedēļas pēc kārtas, pirmo reizi to izdarot laikā no 10. līdz 16.maijam, kad pie vakcīnas tikuši 111 140 cilvēki.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Līdz šim vismaz vienreiz pret Covid-19 Latvijā ir potēts 529 501 cilvēks, savukārt vakcinācijas procesu noslēguši 417 537 cilvēki.

Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši «AstraZeneca», «Pfizer»/»BioNTech» vai «Moderna» ražotās potes abas devas vai «Johnson & Johnson» (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Kopumā valstī līdz 14.jūnijam veiktas 947 038 vakcīnas pret Covid-19 injekcijas.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo poti pret Covid-19 ir saņēmuši 28,05%% iedzīvotāju, bet abas — 22,12%.