Vāc parakstus par skolēnu brīvlaika struktūras maiņu, atsakoties no trim brīviem mēnešiem vasarā

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Pjotrs Kurtukovs. Viņš nesaprot, «kam tiešām ir nepieciešams praktiski trīs mēnešu pārtraukums mācību procesā».

Raksturojot retorisko vaicājumu, viņš norādīja, ka vecāki šajā laikā nezina, kur atstāt bērnus, jo vairums darba devēju ļaujot iet tikai divas līdz trīs nedēļas garā atvaļinājumā vienā piegājienā. Tāpat bērni vasarā nesamērīgi daudz laika pavada viedierīcēs.

«Bērni vasarā praktiski trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties. Ir taču dzirdamas skolotāju sūdzības, ka viņiem deviņi mēneši ir pa maz kvalitatīvam pedagogu darbam,’ pauž Kurtukovs.

Viņaprāt, 1.septembris ir nevis zinību svētki, bet «soda izciešanas sākums nākamajiem deviņiem mēnešiem gan bērniem, gan skolotājiem un vecākiem». 

Tikmēr semestru laikā noteiktie brīvlaiki gan esot par īsu, lai ar ģimeni kaut kur aizbrauktu vai citādi saplānotu pilnvērtīgu atpūtu un kopā būšanu ģimenē. 

«Esošā mācību gada struktūrā tika izveidota Padomju savienībā, un neatkarīgā Latvija līdz šim brīdim to ievēro. Varbūt pamēģinām paņemt kaut ko labu no Eiropas, nevis no pagātnes?» iniciatīvā piedāvā tās autors.

Viņš ir pārliecināts, ka pusotru mēnesi ilgs vasaras brīvlaiks būtu pilnīgi pietiekams. Savukārt rudens, ziemas un pavasara brīvlaiki būtu jāpagarina līdz divām nedēļām.

Šādu pārmaiņu rezultātā bērniem mācību process būtu vienmērīgāks, ne tik saraustīts un arī ne tik saspringts.

«Nevajag mums veselu augustu, lai «gatavotu» bērnus jaunajam mācību gadam. Mācību process nebūs iespiests deviņos mēnešos, un skolotājiem būs papildus mēnesis kvalitatīvai mācību materiāla pasniegšanai,» secina Kurtukovs.