Vāc parakstus par diennakts neatliekamās palīdzības atjaunošanu Rīgas 1. slimnīcā

Iniciatīvu iesniedzis NMPD brigāžu atbalsta centra «Krasts» vadītājs Rafaels Ciekurs. Parakstu vākšana sākta piektdien, 12. jūnijā, un līdz sestdienas rītam parakstījušies nedaudz virs 300 cilvēkiem. Lai iniciatīvu varētu iesniegt Saeimā, tai jāsavāc 10 000 parakstu.

Iniciatīvas aprakstā norādīts, ka Rīgā ilgstoši pastāv problēma ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientu plūsmu lielajās universitātes slimnīcās. Ciekurs apgalvo, ka NMPD brigādes ar pacientiem pie slimnīcu neatliekamās medicīnas nodaļām mēdz gaidīt ilgstoši, atsevišķos gadījumos pat vairākas stundas. Šajā laikā brigāde neesot pieejama nākamajam izsaukumam, bet pacients, kurš jau nogādāts slimnīcā, vēl neesot savlaicīgi pārņemts ārstniecības iestādes aprūpē.

Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka pašlaik lielākā neatliekamās palīdzības pacientu plūsma Rīgā koncentrējas galvenokārt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), tādējādi radot lielu slodzi slimnīcu neatliekamās medicīnas nodaļām, NMPD brigādēm un pacientiem. Vienlaikus, viņaprāt, Rīgas centrā ir ārstniecības iestāde ar infrastruktūru, kuru varētu izmantot efektīvāk, — Rīgas 1. slimnīca, kuras neatliekamās medicīnas centrs tika slēgts 2010. gadā.

Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai valsts un Rīgas pašvaldība izvērtē un īsteno Rīgas 1. slimnīcas neatliekamās medicīnas centra atjaunošanu vai diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidi. Iniciatīvā uzsvērts, ka šāda struktūrvienība nebūtu konkurence universitātes slimnīcām, bet gan papildu drošības un atslogošanas mehānisms Rīgas veselības aprūpes sistēmā.

Pēc iniciatīvas autora domām, Rīgas 1. slimnīcā varētu nodrošināt palīdzību pacientiem ar akūtām, bet ne vienmēr universitātes slimnīcas līmeņa palīdzību prasošām saslimšanām un traumām, tai skaitā vieglākām un vidēji smagām traumām, akūtām iekšķīgām saslimšanām, kā arī nepieciešamību pēc steidzamas ārsta apskates, pamata diagnostikas, analīzēm, rentgena un sākotnējas stabilizācijas.

Iniciatīvā piedāvāts risinājumu ieviest pakāpeniski. Pirmajā posmā Rīgas 1. slimnīcā būtu jāizveido diennakts neatliekamās palīdzības punkts ar dežūrārstu, māsu komandu, pamata laboratorisko diagnostiku, rentgenu un traumu aprūpes iespējām. Pēc sākotnējās izvērtēšanas daļu pacientu varētu novirzīt ambulatorai aprūpei, dienas stacionāram vai, ja nepieciešams, pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu.

Savukārt otrajā posmā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) būtu jānoslēdz līgums ar Rīgas 1. slimnīcu par konkrētu valsts apmaksātu neatliekamās palīdzības pakalpojumu apjomu. Iniciatīvas iesniedzējs uzskata, ka tas slimnīcai dotu tiesisku un finansiālu pamatu nodrošināt šo funkciju, bet pacientiem — prognozējamu un pieejamu pakalpojumu.

Trešajā posmā Veselības ministrijai, NMPD, Rīgas 1. slimnīcai, PSKUS un RAKUS būtu jāizstrādā pacientu plūsmas algoritms, skaidri nosakot, kurus pacientus NMPD var nogādāt Rīgas 1. slimnīcā, bet kuri obligāti jānogādā universitātes slimnīcā. Iniciatīvā norādīts, ka Rīgas 1. slimnīcai nebūtu jāuzņem pacienti ar politraumu, insultu, akūtu miokarda infarktu, smagu sepsi vai citiem stāvokļiem, kuriem nepieciešams augstākā līmeņa specializēts centrs.

Savukārt ceturtajā posmā pēc 12 mēnešiem būtu jāveic neatkarīgs izvērtējums par risinājuma ietekmi uz pacientu plūsmu Rīgā. Tajā būtu jāvērtē, vai samazinās PSKUS un RAKUS neatliekamās medicīnas nodaļu noslodze, vai samazinās NMPD brigāžu gaidīšanas laiks pie slimnīcām, vai pacienti ātrāk saņem sākotnējo izvērtēšanu un vai risinājums ir drošs pacientiem.

Iniciatīvā arī norādīts, ka nepieciešamības gadījumā būtu jāveic grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kā arī jāprecizē NVD līgumu nosacījumi ar ārstniecības iestādēm. Finansējumu iniciatīvas autors rosina nodrošināt no valsts budžeta, Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma, NVD līguma un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ja tie pieejami veselības aprūpes infrastruktūras un krīžu gatavības stiprināšanai.

Kā otrdien vēstīja Latvijas Televīzija, pie Stradiņa slimnīcas uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari NMPD brigāžu sastrēgumi. Pirmdien kādai brigādei līdz pacienta nodošanai nācies gaidīt gandrīz divas stundas. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī pērn martā.

Pacientu plūsmas izaicinājumi Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā nav saistīti tikai ar centra darbu, bet arī ar kopējo slimnīcas noslodzi, pieejamo gultasvietu skaitu un pacientu ārstēšanas sarežģītību, aģentūrai LETA paudusi PSKUS pārstāve Vineta Kļaviņa.

Kļaviņa skaidrojusi, ka Neatliekamās medicīnas centrā pacientu plūsma diennakts laikā ir ļoti mainīga. Piemēram, ir periodi, kad vairāku stundu laikā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes neierodas, bet ir arī situācijas, kad vienlaikus ierodas vairākas brigādes ar pacientiem, kuriem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.Slimnīca neuzskata, ka šādas situācijas būtu norma, taču atsevišķos periodos tās atkārtojas, īpaši augstas noslodzes un sarežģītu pacientu pieplūduma apstākļos.