VAAD: Lauksaimniecībā izmantojamās zemes augsnes stāvoklis turpina pasliktināties

VAAD kopā Latvijā apsekoja teritoriju 188 535 hektāru platībā un dati liecina, ka augšņu stāvoklis nav pārāk labs, kā arī, pētot ilgākā laika periodā, tas pasliktinās, ietekmējot kultūraugu ražu apjomus un kvalitāti.

Dienestā uzsver, ka kritiskākajā stāvoklī ir augsnes reakcija. Liela daļa no Latvijas augsnēm ir paskābinātas. Tāpat 27% no pētītās augsnes ir nepieciešama pamatkaļķošana, bet 13% nepieciešama uzturošā kaļķošana. Augsne paskābinās dažādu dabisku procesu rezultātā, mēslošanas līdzekļu lietošanas dēļ, kalcija un magnija izneses dēļ ar kultūraugu ražu, kā arī izskalošanās dēļ.

Izteiktākā paskābināšanās novērojuma ārpus Zemgales, kur izplatītas karbonātaugsnes. Paskābinātas augsnes ietekmē augiem nepieciešamo barības elementu uzņemšanu no augsnes. Īpaši izteikta ietekme ir uz fosfora uzņemšanu, jo tā nodrošinājums augsnēs ir problemātisks.

Dienestā atzīmē, ka no pētītajām augsnēm 35% augsnēs augiem izmantojamā fosfora nodrošinājums ir ļoti zems vai zems, kā arī 24% no augsnēm augiem izmantojamais kālija nodrošinājums ļoti zems vai zems. Fosfors un kālijs ir augiem svarīgi barības elementi un to nodrošinājums būtu jāņem vērā, plānojot mēslošanu.

VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.