Viņš atzīmē, ka darbi notiek ar izbūves tempu aptuveni septiņi kilometri nedēļā. Plānots, ka žoga izbūvi prioritārajos posmos pabeigs līdz šā gada nogalei, savukārt būvdarbi sarežģītajos posmos aptuveni 28 kilometru garumā un infrastruktūras izbūve turpināsies līdz 2025.gada nogalei.
Griškevičs norāda, ka tostarp sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir pabeigts posms 20 kilometru garumā Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu posmos, papildinot, ka no NBS puses žoga izbūvi veica 80 karavīri un zemessargi un 20 kilometru posmu izbūve noslēdzās, apsteidzot plānoto grafiku.
VNĪ ir noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem par būvdarbiem trūkstošā žoga un infrastruktūras izbūvei visā robežas garumā. Robežžoga izbūves darbus veic kopš aprīļa. Būvniecības darbus turpina veikt būvuzņēmēji SIA «Citrus Solutions», SIA «Hagberg Construction», SIA Nordes būve, pilnsabiedrība «P un P Būvniecības grupa», SIA «Baltic Construction Company» un VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs».
Kopumā Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Iepriekš SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate» izbūvēja 99 kilometrus, taču 2019.gadā darbi tika apturēti. 2023.gada vasarā ar īpašu likumu VNĪ tika nodots vadīt, īstenot un uzraudzīt Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi.
Ņemot vērā VNĪ iepriekšējo pieredzi, purvainajās zonās uz Latvijas-Krievijas robežas tiks izmantots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kas ir ilgmūžīgs un tā kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu, norāda VNĪ.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs», VNĪ, AS «Latvijas valsts meži», Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un NBS.
Jau ziņots, ka valdība 20.februārī atļāva VNĪ uzņemties finansiālās saistības 66 884 169 eiro apmērā žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu pēdējā kārtā.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, VNĪ atļauts uzņemties finansiālās saistības žoga izbūvei prioritāro posmu pēdējā kārtā ar kopējo aptuveno garumu 66,7 kilometri.
No minētā finansējuma būvdarbiem paredzēti 63 310 547 eiro, būvuzraudzībai 1 286 400 eiro, autoruzraudzībai 492 604 eiro, savukārt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei paredzēti 1 794 617 eiro.
VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.