Ušakovs: Tieši krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji pēdējās dienās parāda rūpes par Latviju un tās drošību

«Gribētu pasvītrot Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju viedumu šajās dienas. Tieši viņi ar savu uzvedību parādīja vislielākās rūpes par mūsu valsti un tās drošību, krietni lielākas nekā daudzas amatpersonas,» aģentūrai LETA norādīja Ušakovs.

Pēc viņa teiktā, tagad ir «mazliet nožēlojami» skatīties, kā daži nevar apstāties un cenšas izsmiet vai pazemot savus līdzpilsoņus.

Kā norādīja Ušakovs, runāt par to, ka pieminekļa nojaukšana tagad saliedēs sabiedrību, ir absolūti maldinoši, «bet nu maldināt tautu pirms vēlēšanām ir sena Latvijas tradīcija».

Kā ziņots, ceturtdien pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, tika nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu — 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Pieminekļa kompleksa brucināšanas darbi sākās otrdien, 23.augustā, no rīta. Otrdien pēcpusdienā būvnieki zemē nogāza trīs padomju karavīru bronzas statujas, savukārt trešdien īsi pēc plkst.9 krita arī sievietes tēla statuja.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku — bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Kopš neatkarības atjaunošanas pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu centušies panākt arī Latvijas iedzīvotāji, to pat savulaik mēģināja uzspridzināt.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Juridiskie šķēršļi Pārdaugavā esošā pieminekļa nojaukšanai tika atcelti 16.maijā. To noteica Saeimā pieņemtie, Ārlietu komisijas virzītie likuma grozījumi likumā «Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem».

Savukārt 16.jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā», kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.