Urbanovičs apstiprina, ka Ušakovs paudis gatavību startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas

Jautāts, kā šādu Ušakova soli vērtē partijā, Urbanovičš norādīja, ka partijas iekšienē notiekošo publiski nekomentēs. «Mēs tiksim galā,» viņš piebilda.

Vaicāts, vai iespējamajās ārkārtas vēlēšanās «Saskaņa» plāno startēt vienā sarakstā ar partiju «Gods kalpot Rīgai», kā to darīja iepriekš, Urbanovičs atbildēja, ka tādu plānu nav un, «domāju, ka nebūs».

Savukārt eiroparlamentārietim Ušakovam pietuvināti, bet anonīmi avoti aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ušakovs varētu piedalīties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, ja Saeima pieņems likuma grozījumus, kas ļaus ārkārtas vēlēšanās ievēlētajam domes sasaukumam strādāt līdz pat aiznākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām.

Ar pašu Ušakovu aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

Kā ziņots, Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja nosacīti tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumus iesnieguši visu valdību veidojošo partiju Saeimas frakciju vadības pārstāvji, parlamenta deputāti Daniels Pavļuts (AP), Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Ainars Latkovskis (JV), Juta Strīķe (JKP) un Ēriks Pucens (KPV LV).

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Kā skaidro politiķi, piedāvātais regulējums samazinās iespējamo pagaidu administrācijas darbības laiku, jo tās darbības termiņš, ja līdz kārtējām domes vēlēšanām ir palikuši mazāk nekā 15 mēneši, ir nesamērīgi ilgs. Proti, jāņem vērā tas, ka pašvaldības dome ir pašvaldības iedzīvotāju politiskās pārstāvības orgāns. Savukārt viena no pašvaldības galvenajām pazīmēm ir tās ievēlējamība, norādījuši deputāti.

Viņi arī ir pārliecināti, ka šāda pieeja veicinās lietderīgu finanšu līdzekļu izlietošanu.

Pēc viņu paustā, izmaiņas arī nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību gadījumos, kad tiks atņemtas pilnvaras pašreizējam domes deputātu sasaukumam, «kas vietējo iedzīvotāju deleģētās pilnvaras izmanto nelikumīgi».

Grozījumu anotācijā norādīts, ka konsultācijas ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Savā argumentācijā deputāti atsaucas gan uz Satversmes tiesas, gan Augstākās tiesas spriedumiem, gan arī Valsts prezidenta Egila Levita vēl 2003.gadā izdoto «Pašvaldību likuma koncepciju» un citiem.

Grozījumi iesniegti likumā «Par pašvaldībām» un arī Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Likumos paredzēts veikt arī citas saistītās izmaiņas.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22.februārī, noskaidroja aģentūra LETA.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrija par šo jautājumu ir vērsusies komisijā un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

VARAM potenciāli vēlētos vēlēšanas 22.februārī, bet CVK uzskata, ka tās labāk būtu rīkot 29.februārī.

Jau vēstīts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Saeimas vairākums varētu virzīties uz Rīgas domes atlaišanu. Likums «Par pašvaldībām» nosaka, ka dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets.