Ukrainas bēgļiem Latvijā problēmas ar darba un dzīvesvietas atrašanu

Viņa atzina, ka pirmajās 90 dienās kopš aktīvas karadarbības sākšanās Ukrainā Latvijas valsts un nevalstiskais sektors kopumā ir izdarījis daudz, lai palīdzētu bēgļiem, kuri ierodas Latvijā no Ukrainas, tomēr patlaban bažas rada tas, kā šie jautājumi tiks risināti pēc 90.dienas, kad mainās likumdošana. «Šeit ir ļoti daudz dažādu jautājumu, par kuriem mēs gribētu precizējumus,» sacīja Jākobsone.

Vaicāta, kas ir šie jautājumi, viņa izcēla daudzu ukraiņu nespēju iesaistīties Latvijas darba tirgū objektīvu apsvērumu dēļ, kā arī mājokļu nepietiekamu pieejamību. Biedrības pārstāve uzsvēra, ka liela daļa no bēgļiem ir bērni, mātes ar pavisam maziem bērniem, seniori un personas ar invaliditāti. «Iespējams, kāds no viņiem varēs iesaistīties darba tirgū, bet lielākā daļa nevarēs,» norādīja Jākobsone.

Runājot par mājokļu nepieejamību, viņa skaidroja, ka tirgus kopumā ir ierobežots, turklāt cilvēki, kuriem ir brīvi mājokļi, nebūt nav ļoti pretimnākoši Ukrainas bēgļiem, jo vēlas savus īpašumus izīrēt uz ilgāku laika periodu, kā arī prasa līguma noslēgšanas brīdī iemaksāt drošības naudu, kādas Ukrainas bēgļiem neesot.

«Kaut arī ir šie ļoti labie valdības lēmumi par to, kādā veidā mājokļa jautājumus risināt, pašreizējā brīdī, ņemot vērā, ka 90.diena jau ir ļoti strauji pietuvojusies, tie vēl nav iedarbināti pilnā mērā un kārtīgi ieskaidroti visām iesaistītajām pusēm — ne tiem, kuriem ir potenciāli dzīvokļi, ko izīrēt, ne Ukrainas civiliedzīvotājiem ukraiņu valodā, ne arī visām pārējām pusēm, kā piemēram nevalstiskajam sektoram, lai mēs varētu palīdzēt cilvēkiem,» skaidroja «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdes locekle.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.

Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) aģentūrai LETA pauda, ka atbalsta apmērs Ukrainas kara bēgļiem nedrīkst mazināties un tam vēl kādu laiku jāturpinās esošajā apmērā.

Šteina skatījumā, galvenos šķēršļus Ukrainas bēgļu atbalstam rada Finanšu ministrija. IeM, kā vērtēja politiķis, savu darbu esot izdarījusi, un tagad viss atduroties pie finansējuma. «Šajā situācijā, es domāju, ka ļoti svarīgi, ka ir sapratne par to, ka mums ir jādara viss, lai ukraiņiem maksimāli palīdzētu,» piebilda Šteins.

Jau vēstīts, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā IeM apkopotā informācija.