Tirgotāju asociācija: Mazie tirgotāji vasarā nespēj tikt galā ar nodotajiem depozīta iepakojumiem

Viņš norāda, ka nespēja tikt galā ar depozīta sistēmu ļoti jūtami ierobežo uzņēmēju ieņēmumus, iespējas piesaistīt darbiniekus un grauj klientu uzticību.

Tāpat Danusēvičs pauda, ka sarunās ar Valsts vides dienesta vadību, valdības pārstāvjiem un nozares pārstāvjiem iesaistītās puses apzinājušās nepieciešamību sakārtot depozīta sistēmu. Cita starpā LTA sagatavojusi arī priekšlikumus par izmaiņām depozīta sistēmā, taču, kā pauda LTA vadītājs, SIA «Depozīta iepakojumu operators» (DIO) nevēlas mainīt esošo kārtību.

Danusēvičs atzīmēja, ka DIO nenodrošina pudeļu šķirošanu, piespiežot to darīt pārdevējam, neapmaksā savāktās taras glabāšanas un šķirošanas higiēnisko noteikumu ievērošanu, neapgādā tirgotājus ar tiem vēlamiem un tehniski stabiliem depozīta savākšanas automātiem.

«Tā darbība rada aizdomas par DIO īpašnieku jeb lielo ražotāju vēlmi mazināt mazo tirgotāju īpatsvaru Latvijas tirdzniecībā, bet divu tirgotāju — operatora līdzīpašnieku — vēlmi ierobežot konkurentus un iegūt papildu ieņēmumus uz tiešo konkurentu rēķina,» atzīmēja Danusēvičs.

LTA biedres SIA «Ebro» pārstāve Sandra Akmeņlauka piebilst, ka uzņēmuma pārvaldītajā veikalā Ugāles pagastā depozīta pieņemšana pārtraukta vairākas dienas, jo taromāts salūzis.

Pēc viņas teiktā, taromāta salūšanā varētu būt vainojami prusaki. «Man joprojām nav saprotams, kāpēc atkritumi, kuros savairojas dažādi kaitēkļi, ir jāpieņem pārtikas veikalā, kur turpat līdzās ir izliktas preces,» min Akmeņlauka, piebilstot, ka arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) regulāri uzņēmuma piemēro sodus, kas tam jāapmaksā, lai nenāktos veikalu slēgt.

SIA «Latvijas Tirgotāju savienības» («LaTS») valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban tara tiek nodota lielos apjomos. Turklāt viņš novērojis tendenci, ka cilvēki, kas iepērkas pilsētās, nereti nodod izlietotos iepakojumus lauku pieņemšanas punktos.

Arī Okmanis norādīja, ka mazajos veikalos ir grūtības nodrošināt higiēnas prasības, jo pārdevējam ir jāpārdod preces un vienlaikus jāpieņem tukšās pudeles. «Ja šeit ir manuālā pieņemšana, tad, lai pieņemtu un sašķirotu nodoto taru, pārdevējai ir jāslēdz ciet veikals,» sacīja Okmanis.

Viņš minēja, ka «LaTS» veikalniekiem ir lielas pretenzijas par to, ka uz veikalu, kurā pārdod pārtikas preces, cilvēki nes atkritumus, kas nereti piesārņo tirdzniecības vietu un apgrūtina higiēnas prasību nodrošināšanu.

Tāpat Okmanis norādīja, ka «LaTS» veikalos, kas atrodas ārpus Rīgas, ir maza izmēra taromāti, kuru rekomendētais kopšanas intervāls nesakrīt ar patieso kopšanas intervālu. Taromāti jākopj daudz biežāk.

«Te parādās arī problēma ar prusakiem, kuri siltumā taromātā strauji savairojas un bojā plastmasas detaļas, līdz ar to taromāts nedarbojas,» skaidroja Okmanis, piebilstot, ka veikalos prusaku nav, bet cilvēki, nesot no mājām taru, kopā ar to atnes arī kaitēkļus.

Tāpat Okmanis norādīja, ka, ja taromāts nedarbojas, DIO par to nekavējoties tiek informēts un tas veikalam var uzlikt sodu. «Taras pieņemšana ar likuma varu ir uzlikta uz veikalnieku pleciem un viņi var tikt sodīti par to, ka piegādātie taromāti nedarbojas, vai kādam pircējam taras pieņemšana tiek atteikta,» pauda «LaTS» vadītājs.

DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis aģentūrai LETA skaidroja, ka aizvadītie Jāņi depozīta sistēmai ir bijuši ļoti darbīgi un sasniegts taras nodošanas rekords — gandrīz divi miljoni nodotu iepakojumu dienā, kas ir par 34% vairāk nekā pēcsvētku dienā pērn.

Stūrītis atzīmēja, ka šāds rezultāts nozīmē, ka iedzīvotāji atbildīgi iesaistās depozīta sistēmā un nodod iztukšotos iepakojumus.

Tāpat DIO vadītājs minēja, ka, lai sagatavotos ne tikai svētkiem, bet arī vasaras sezonai, DIO jau savlaicīgi veica priekšdarbus, tostarp kopā ar tirgotājiem tika panākta vienošanās par biežāku tukšās taras izvešanu no veikaliem.

«Neskatoties uz apjomu pieaugumu, novērojām, ka kopumā taromātu iztukšošana un apkope pēcsvētku dienās bija labā līmenī, un par to sakām paldies tirgotājiem,» komentēja Stūrītis.

Apkalpojot informāciju, DIO secinājis, ka iedzīvotāji ņēmuši vērā kompānijas ieteikumus un tukšo taru negāja nodot jau nākamajā dienā pēc svētkiem, kā arī izvēlējās jaudīgākus taromātu modeļus lielāku taras apjomu nodošanai, lieki nenoslogojot mazos veikalus.

Stūrītis pauda, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, mazajiem tirgotājiem ir būtiska loma tukšo iepakojumu pieņemšanā, jo īpaši vietās, kur šāda iespēja ir limitēta, piemēram, lauku reģionos, tādēļ par katru pieņemto un sašķiroto iepakojumu tirgotājiem tiek maksāta apsaimniekošanas maksa.

Tā, piemēram, par atkārtoti uzpildāmās stikla pudeles pieņemšanu un sašķirošanu tirgotājam maksā no 2,7 līdz 4,7 centiem.

Stūrītis arī norādīja, ka apsaimniekošanas maksa veido vienu no lielākajām operatora izmaksu pozīcijām un, salīdzinot ar 2022.gadu, tā šogad ir pieaugusi līdz pat 34%. Kopumā DIO tirgotājiem šogad plāno samaksāt vairāk nekā 9,7 miljonus eiro.

«Jāpiebilst, ka Latvijā tirgotājiem maksātā apsaimniekošanas maksa ir viena no augstākajām Eiropā,» sacīja DIO vadītājs.

PVD aģentūra LETA noskaidroja, ka lielākoties gadījumos, kad tiek konstatēti higiēnas prasību pārkāpumi saistībā ar taromātu apkopi, uzņēmums saņem aizrādījumu un prasību tos novērst. SIA «Ebro» gadījumā — marta beigās veikalā bijusi pārbaude, kurā konstatēts, ka nodoto iepakojumu skaits ir salīdzinoši liels un tas apgrūtina uzņēmuma darbību. Nekādi sodi piemēroti nav.

Jau ziņots, ka «Depozīta iepakojuma operators» pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA «Alus un dzērienu iepakojuma savienība» (18,07%), SIA «Coca-Cola HBC Latvia» (18,07%), SIA «Cido grupa» (12,05%), AS «Cēsu alus» (12,05%), AS «PET Baltija» (12,05%), AS «Aldaris» (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

Latvijā 2022.gada 1.februārī darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

LTA dibināta 1912.gadā, bet tās darbība atjaunota 1994.gadā. Pašlaik tajā brīvprātīgi apvienojušies vairāk nekā 600 uzņēmēju, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu un pakalpojumu sniegšanu.