Tirgotāji: Pārtikas veikalos iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas akcijas preces un veikalu privāto preču zīmju produktus

«Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais aģentūrai LETA norādīja, ka, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad vidējais pirkums ir ar negatīvām tendencēm — cilvēki pērk mazāk preču, vairāk plāno, rēķina, meklē akcijas preces, arī meklē izdevīgākos piedāvājumus dažādos veikalos, salīdzina izdevīgumu.

Viņš arī novērojis, ka arvien vairāk pircēju dod priekšroku «Rimi» privātās preču zīmes precēm. Piemēram, salīdzinot šī gada desmit mēnešus ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieprasījums pēc «Rimi» privātās preču zīmes vistas filejas audzis teju divas reizes, pieprasījums pēc «Rimi» zīmola piena pieaudzis par 33%, griķiem 125 gramu paciņās — 68%.

Arī veikalu tīkla «top!» mārketinga direktore un valdes locekle Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka «top!» veikalos pieaudzis privātās preču zīmes noiets. Vienlaikus divkārt pieaudzis arī akcijas preču īpatsvars iedzīvotāju pirkumos.

Viņa uzsvēra, ka kompānijā aktīvi tiek strādāts pie akcijas preču piedāvājuma paplašināšanas, jo cenas faktors kļuvis noteicošais, kam seko konkrētā zīmola izvēle. «Pārskatām arī preču kategorijas un atsevišķas pozīcijas aizstājam, bet būtiski sortimentu nesamazinām,» skaidroja Priedīte, piebilstot, ka sarucis pieprasījums pēc «premium» klases produktiem.

Taujāta par vidējo iepirkuma grozu, «top!» pārstāve pauda, ka veikalu tīkla analītiķu novērojumi liecina, ka vidējā pirkuma grozs ir sarucis, taču pircēji iepērkas biežāk — pirkumi kļuvuši pārdomātāki, un jo īpaši tas jūtams lielākajos veikalos.

Visvairāk veikalos «top!» apmeklētāji iegādājas piena produktus, kam seko alkoholiski un bezalkoholiskie dzērieni, maize, saldumi, svaigi augļi un dārzeņi, kā arī vietējā «top!» gatavotie konditorejas un kulinārijas izstrādājumi.

Tikmēr SIA «Elvi Latvija» komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA norādīja, ka «Elvi» dati apstiprina, ka šī gada rudenī kopējais pirkumu skaits veikalos, salīdzinot ar pagājušo gadu šajā laika periodā, ir audzis.

Analizējot pircēju uzvedību šogad, Vārtukapteine secināja, ka iedzīvotājos zudusi pandēmijas raisītā piesardzība, kuras dēļ veikalu pērn rudenī apmeklēja mazāk — šogad cilvēku ikdiena lielā mērā ir atgriezusies pirmspandēmijas ritmā, un arī ikdienišķā veikala apmeklēšana kļuvusi biežāka.

«Protams, kopumā pārtikas mazumtirdzniecības dati šajā rudenī apstiprina, ka iedzīvotāji tomēr ir kļuvuši taupīgāki un maina savus paradumus, atsakoties no dažādām precēm vai aizstājot iepriekš iecienītus produktus ar lētākām alternatīvām,» atzina «Elvi» pārstāve.

«Elvi» pārdošanas dati dažādās atsevišķās preču kategorijās norāda, ka šajā rudenī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir sarucis pieprasījums pēc Latvijai raksturīgiem dārzeņiem. Vārtukapteine skaidroja, ka šie dati korelē ar pavasarī novēroto pieprasījuma pieaugumu sēklām un, visticamāk, liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlējušies dārzeņus audzēt paši.

Viņa arī norādīja, ka saskaņā ar «Elvi» pārdošanas datiem šoruden mazāk cilvēki pērk arī saldos konservējumus, kas liecina, ka arī ievārījumu un kompotu krājumi vasaras laikā sagādāti pašu spēkiem.

Taujāta par «premium» klases produkciju, Vārtukapteine atzina, ka šoruden, salīdzinot ar pērno gadu, sarucis pieprasījums pēc ikriem (par 49%), auksti kūpinātiem gaļas izstrādājumiem (26%), dažādiem dārgākas cenu grupas sieriem (13%). Tāpat redzams, ka pircēji vairs nav gatavi piemaksāt par produktiem, kas safasēti lietošanai ērtākos variantos, taču tāpēc ir dārgāki — sarūk pieprasījums pēc šķēlītēs sagrieztiem, fasētiem gaļas produktiem un kūpinājumiem.

«Pircēji šo pašu zīmolu desu vai gaļu pērk nesagrieztu, kas attiecīgi ir lētāka,» skaidroja Vārtukapteine, uzskaitot, ka mazāk «Elvi» klienti pērk arī dažādas porciju maizes, mizotus dārzeņus.

Līdztekus «Elvi» pārdošanas dati rāda, ka svaigās gaļas segmentā sarūk pieprasījums pēc dārgākas gaļas, bet pieaug pārdošanas apmēri lētākiem produktiem — piemēram, mazāk pērk liellopa gaļu, bet vairāk cūkgaļu. Vērojams pieprasījuma kritums precēm, kas nav pirmās nepieciešamības produkti — cilvēki retāk pērk mājas tekstilu, interjera priekšmetus, jaunus traukus un citas preces, bez kurām var iztikt.

Savukārt analizējot kopējo situāciju veikalos, Vārtukapteine secināja, ka kopējais pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības produktiem pat mazliet pieaug. «Vienīgi pircēju uzvedība veikalos un izvēlēto produktu grozs sāk atšķirties,» pauda «Elvi» komercdirektore.

Taujāta par nākotnes prognozēm, Vārtukapteine sacīja, ka tuvākajos mēnešos, kad liela daļa ikdienas ienākumu būs jānovirza komunālajiem maksājumiem, domājams, cilvēki iepirkšanos pārdomās vēl rūpīgāk — pircēju uzvedība veikalos jau patlaban liecina, ka cilvēki vairāk plānos savus pirkumus, veidos pērkamo preču sarakstus, rūpīgāk izvēlēsies produktus, pirks preces ekonomiskākos iepakojumos, attieksies no produktiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus Vārtukapteine pauda, ka pagaidām nav pamata uzskatīt, ka pircēju uzvedība mainījusies tik strauji, lai vispār atteiktos no dārgākām precēm, jo pēdējo gadu laikā kopumā iedzīvotāji ir sākuši dzīvot veselīgāk, un ļoti daudzi ir sapratuši, ka tā vietā, lai pirktu pusfabrikātus, viņi izvēlas mazāku daudzumu labas kvalitātes produktu.

«Protams, pircēji vienmēr vēlas ietaupīt un, neatkarīgi no tā, kāda līmeņa produktus pērk, labprāt meklē izdevīgus piedāvājumus,» piebilda «Elvi» komercdirektore.

«Maxima Latvija» korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA skaidroja, ka pašreizējie ekonomiskie apstākļi un dažādu ikdienas izmaksu pieaugums viennozīmīgi ietekmē arī pircēju paradumus. Kompānijā novērots, ka pircēji ir kļuvuši daudz apdomīgāki un iepērkas piesardzīgāk — pirkumu grozs tiek pārdomāts un pircējs retāk izvēlas impulsa pirkumus, izvērtējot to nepieciešamību.

«Maxima Latvija» apkopotā informācija liecina, ka pircēji biežāk izvēlas produktus, kuriem ir īpašie piedāvājumi, kā arī produktus no dažādās kampaņās veidotiem piedāvājumiem. Lai arī tirdzniecības ķēde patlaban piedāvā vairākas atlaižu un akcijas programmas, patlaban pieprasījuma pieaugums novērots programmā «Supercenas».

«Lai turpinātu nodrošināt izdevīgus piedāvājumus un zemas cenas, esam absorbējuši elektrības cenu pieaugumu uz sava rēķina,» sacīja Bagātā, piebilstot, ka kompānijā rūpīgi seko līdzi gan elektroenerģijas izmantošanai, gan ilgtspējīgu risinājumu izmantošanai veikalu vidē.

Tāpat «Maxima Latvija» veic piegādes ķēdes optimizāciju, uztur ciešu sadarbību ar vietējiem piegādātājiem un citiem «Maxima Grupe» uzņēmumiem, kas, iepērkot lielākus produkcijas apjomus, ļauj piedāvāt optimālas pārdošanas cenas pircējiem.