Tieslietu ministre lūgusi nepārbaudīt valsts valodas prasmes skolotājiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā

Viņasprāt, valsts valodas pārbaudīšana skolotājiem, kuriem tā ir dzimtā valoda, diskreditē pašas pārbaudes.

«Svarīgi ir pārbaudes veikt. Svarīgi ir pārbaudes veikt uz vietas. Svarīgi ir veikt pēc iespējas vairāk pārbaužu, bet tiešām pārbaudīt tos pedagogus, par kuriem iepriekš ir bijusi informācija, ka viņi nav izpildījuši nepieciešamās prasības,» sacīja Lībiņa-Egnere.

Viņa piebilda, ka valsts valodas zināšanu pārbaudes skolās ir jāveic tā, lai neciestu mācību process. Pārbaužu mērķis ir uzlabot bērniem nodrošinātās izglītības kvalitāti, nevis eskalēt šo jautājumu tā, lai tas nonāk ziņu virsrakstos, rezumēja tieslietu ministre.

Kā ziņots, skolotājiem nebūtu jāuztraucas par plānotām valsts valodas pārbaudēm arī mācību gada vidū, vienlaikus VVC pārbaudēs prioritāri būtu jākoncentrējas uz tām skolām, kas iepriekš realizēja mazākumtautību programmu un patlaban īsteno pāreju uz vienoto skolu, aģentūrai LETA iepriekš atzina Tieslietu ministrijā (TM).

Tāpat viens no kritērijiem samērīguma nodrošināšanai ir prioritāri pārbaudīt to pedagogu valsts valodas prasmes, kuriem pēc valsts iestādēm pieejamās informācijas varētu būt lielāks risks nepārzināt latviešu valodu atbilstošā līmenī, pavēstīja TM.

Ministrijā akcentē, ka latviešu valoda ir Latvijas valstiskās identitātes pamats, un šobrīd latviešu valodas lietojuma veicināšana ir būtiska arī Latvijas nacionālajai drošībai. Valstij ir jārūpējas, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts valodas funkciju, kā to paredzējusi Satversme.

VVC pilda likumu, pārbaudot pedagogu valsts valodas zināšanu atbilstību Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim, kāds nepieciešams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai, uzsvēra TM.

Ministrijā uzsver, ka VVC loma un rūpīgs valsts valodas lietojuma kontroles darbs stiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas aizsardzību. Vienlaikus ir svarīgi, lai bērniem izglītība tiktu nodrošināta valsts valodā.

«Tādēļ pārbaužu norise ir būtiska ne tikai formāli pirms mācību gada, bet tostarp arī mācību laikā, lai pārliecinātos, ka latviešu valoda tiek lietota mācību procesā. Skolām un skolotājiem nebūtu jāuztraucas par plānotām pārbaudēm arī mācību gada vidū,» uzsvēra TM.

Vienlaikus svarīgi, lai tās tiek organizētas cieņpilni un pēc saprotamiem kritērijiem, iespēju robežās netraucējot mācību procesu, piebilst TM.

Latviešu valodas zināšanas un lietošana skolās ir likuma prasība, un tā ir gan pedagogu, gan skolu vadības atbildība organizēt mācību procesu atbilstoši likumam, atgādina TM.

Jau ziņots, ka Daugavpils pašvaldība lūgusi atbildīgajām iestādēm pārtraukt valsts valodas prasmju pārbaudi pedagogiem mācību gada vidū, jo tādējādi skolām var rasties problēmas īstenot mācību programmas, pagājušajā nedēļā preses konferencē informēja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš («Sarauj, Latgale!»).

Daugavpilī 500 skolotājiem VVC īsteno valsts valodas prasmes pārbaudi, aptuveni 25% līdz 30% no viņiem jau vienreiz ir pārbaudīti.

Aicinājums nosūtīts Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai un VVC.

2022.gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās.