Tiesībsargs: Skolēnu mantu pārbaudīšana drošības nolūkos būtiski neierobežo viņu tiesības

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere aģentūrai LETA norādīja, ka piedāvātā kārtība atbilst Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām cilvēktiesību normām.

Personas tiesības uz pārvietošanās brīvību un privātās dzīves neaizskaramību nav absolūtas, un tās drīkst ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un sabiedrības drošību, skaidroja Grāvere.

Piedāvātā kārtība saskaņā ar Izglītības likumā noteikto piemērojama skolēnu un skolas darbinieku drošības, veselības vai dzīvības tūlītēja apdraudējuma novēršanai. Attiecīgi jāpastāv pamatotām bažām par vardarbības vai citu nozīmīgu drošības risku.

Šādi drošības pasākumi varētu radīt konfliktsituācijas starp bērniem un skolotājiem vai administrāciju, pieļauj Grāvere. Lai tas nenotiktu, ir būtiski izskaidrot jauno regulējumu visiem iesaistītajiem — gan skolas darbiniekiem, gan skolēniem un viņu vecākiem.

Skolēniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem ir jāņem vērā, ka skolas rīcības tiesiskums ir pārbaudāms normatīvajos aktos noteiktā kārtībā — tiesiskā ceļā, nevis savstarpēji konfliktējot, norādīja Grāvere.

Skolas direktors vai viņa pilnvarotā persona pieņems lēmumu ierobežot aizdomīgā skolēna pārvietošanos tikai pēc informācijas saņemšanas vai aizdomu gadījumā, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā kārtība.

Ņemot vērā, ka izglītības iestāde lēmumu varēs pieņemt personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā, to izdos mutvārdos un paziņos skolēnam un nepilngadīgā skolēna likumiskajam pārstāvim.

Sava bērna tiesību aizsardzībai nepilngadīgo skolēnu vecākiem ir tiesības saņemt arī rakstveida lēmumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam, rakstveida lēmumu iespējams pieprasīt viena mēneša laikā. Tādā gadījumā skolai šo administratīvo aktu būs jāsastāda 14 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Ja vecāki skolas lēmumu vai faktisko rīcību lēmuma izpildē uzskatīs par prettiesisku, viņi varēs to apstrīdēt izglītības iestādes noteiktā kārtībā. Vecākiem tāpat ir tiesības vērsties administratīvajā tiesā, ja apstrīdēšanas kārtībā lēmums vai rīcība netiks atzīta par prettiesisku.

Vienlaikus Grāvere neuzskata, ka iespējamas neskaidrības par to, kādos gadījumos pieļaujama skolēnu mantu pārbaude. Izglītības likumā esot precīzi noteikts regulējums, ka skolai ir tiesības ierobežot skolēnam Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ja pastāv personu veselības vai dzīvības apdraudējums.

Tiesībsarga biroja pārstāve tāpat skeptiski vērtē iespējamību, ka skolas vadība savas tiesības varētu izmantot pretēji tās mērķim, piemēram, uzvedības problēmu risināšanai vai diskriminācijas nolūkos.

Skolēnu drošības jautājumu risināšanai tāpat jākoncentrējas uz preventīviem pasākumiem, piemēram, jāīsteno kāda no vardarbības novēršanas programmām, piebilda Grāvere. Daļā skolu to īsteno jau šobrīd.

Kā vēstīts, IZM nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, nosakot kārtību, kādā skolu direktori drošības apsvērumu dēļ varēs ierobežot skolēna pārvietošanos un pārbaudīt viņa personīgās mantas.

Pārbaudei būs jānotiek vēl vismaz viena skolas darbinieka klātbūtnē, nodrošinot skolēna privātumu. Ja pārbaudes laikā tiks konstatēs, ka skolēns ienesis bīstamas vielas un priekšmetus, skolas direktoram vai viņa pilnvarotai personai par to būs jāinformē pašvaldības policija vai Valsts policija un nepilngadīgā skolēna vecāki. Nepieciešamības gadījumā par konstatēto būs jāinformē arī pašvaldības sociālais dienests un izglītības iestādes dibinātājs.

Saeima pērn rudenī pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.

Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.

Šādas situācijas rodas gan tādēļ, ka skolēns ienesis bīstamus priekšmetus, gan nepietiekamas sadarbības starp vecākiem un skolu dēļ, kas liedz skolai piekļuvi būtiskai informācijai, lai pielāgotu izglītības procesu skolēna veselības stāvoklim, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi Izglītības likumā deleģēja Ministru kabinetam izstrādāt kārtību līdz šī gada janvāra nogalei. Iecerēts, ka tie varētu stāties spēkā 1.februārī.