Tiesībsargs nekonstatē naida runu Ukrainas mākslinieku izstādē LNB

Izmantojot naida runas vērtēšanas kritērijus, tiesībsargs analizēja LNB Ukrainas mākslinieku grupas «TIGOIS project» laikmetīgā tēlniecības un gleznu izstādē «Mēs uzvarēsim! Переможемо!» izvietoto plakātu, uz kura lasāms vēstījums: «Pусский оккупант. Лучшее удобрение» («Krievu okupanti. Labākais mēslojums»). Sūdzības iesniedzēja skatījumā minētais darbs bija aicinājums uz genocīdu, nogalināšanu, kā arī tieši draudēja viņa dzīvībai.

Tiesībsargs atzinis, ka jebkāda atšķirīga mākslas darba interpretācija var būt potenciāli subjektīvi aizskaroša un attiecīgi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu, jo sevišķi karadarbības laikā. Tomēr, respektējot mākslas un jaunrades brīvību, izstādes kopējo politisko kontekstu saistībā ar karadarbību Ukrainā, izstādes autoru izcelsmi un izstādes mērķi, tiesībsargs secināja, ka konkrētajā situācijā nav pārkāptas vārda brīvības robežas, un nekonstatēja naida runu konkrētajā Ukrainas mākslinieku izstādē.

Lākutis skaidro, ka starptautiskās tiesību normas skaidri ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem atšķirt naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Tos veido izteikumu saturs, konteksts kādā tie pausti, cik tie ir aizskaroši un publiski pieejami, to galvenais mērķis un citi. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopsakarībā, nevis kādu atsevišķi. Turklāt subjektīvi aizskarošs mākslas darbs uzreiz nenozīmē naida runu.

Tiesībsargs atgādina, ka Satversme aizsargā mākslinieciskās, citādas jaunrades, vārda un izteiksmes brīvību. Šīs brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.

Tiesībsargs norāda, ka visplašāk izplatītā naida runas definīcija ir iekļauta Eiropas Padomes rekomendācijā, kurā definēts, ka tā pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu. Tā ietver arī citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, kas rodas no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.

Turklāt ANO un ECT normas ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem norobežot naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Šos kritērijus veido — izteikumu saturs, ievērojot, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs, teksta vērtējums kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti, tostarp, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta sociālā un politiskā fona, piemēram, politisks saspīlējums, bruņots konflikts, karš. Tāpat nozīmīgs ir izteikumu publiskums, aizskāruma pakāpe, tostarp, potenciāls novest pie sliktām konsekvencēm; vai tie var novest pie tiešas/netiešas vardarbības, naida, neiecietības, autora mērķis un ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopā, nevis tikai kādu kritēriju atsevišķi.

Tiesībsargs akcentē, ka, analizējot Ukrainas mākslinieku grupas «TIGOIS project» izstādē izvietotos eksponātus, no 60 izstādītajiem darbiem īpašu uzmanību ir izpelnījies viens plakāts, kas vizuāli konfrontē skatītāju ar karadarbības vardarbības sekām — cilvēku nāvi un to, kā karalaukā nomirušā cilvēka līķis neizbēgami kļūst par mēslojumu. Vienlaikus attēlu pavadošais apgalvojums ir pausts provocējošā veidā, norādot, ka krievu karavīrs ir labākais mēslojums. Tomēr neitrālam skatītājam konkrētais darbs raisītu asociācijas ar karadarbības sākumā 2022.gada februārī pieredzēto kādas Ukrainas civiliedzīvotājas sākto protesta akciju, piedāvājot Krievijas karavīriem saulespuķu sēklas, lai pēc nāves viņu vietā augtu saulespuķes. Attiecīgi saulespuķes ir kļuvušas par Ukrainas pretestības simbolu. Šāds apgalvojums situācijā, kad to ir paudis Ukrainas mākslinieks, uztverams kā atbalsts Ukrainas pretestībai pret Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā.

ECT praksē uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, ko nepieciešams izvērtēt naida kurinošas runas lietās, ir vēsturiskais, politiskais un sociālais konteksts, kādā izteikumi pausti. Krievijas sāktais karš, uzbrūkot Ukrainai, ir saņēmis gandrīz vienprātīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu.

Publiskajā telpā atrodams liels daudzums informācijas par Krievijas armijas pastrādāto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Ar digitālajām ierīcēm iespējams visus nodarījumus fiksēt un nekavējoties izplatīt internetā, šī informācija nekavējoties sasniedz milzīgu cilvēku skaitu visā pasaulē. Tādējādi šos brutālos pārkāpumus nav iespējams noslēpt. Saskaņā ar ANO datiem, kopš kara sākuma 2022.gada 24.februārī līdz 2023.gada 30.jūnijam Ukrainā nogalināti 9177 civiliedzīvotāji, 15 993 civiliedzīvotāji ievainoti. Kopumā par karadarbības upuriem atzīstami 25 170 Ukrainas iedzīvotāju. Savu nosodījumu arī plaši paudusi Latvijas valdība.

Ukrainas mākslinieku izstāde tika izstādīta publiskā vietā, kas bija brīvi pieejama privātpersonām. Tāpat arī ažiotāža, kas izcēlās saistībā ar izstādīto darbu, palielināja cilvēku skaitu, kas uzzināja par konkrēto mākslas darbu.

Savukārt vērtējot mākslas darba aizskāruma lielumu, jāņem vērā, ka tas bija tikai viens no 60 mākslas darbiem izstādē, norāda tiesībsargs.

Tiesībsargs uzsver, ka izteiksmes un mākslas brīvība ir būtiski aizsargājama cilvēka tiesība. Tie, kas rada, izpilda, izplata vai eksponē mākslas darbus, veicina ideju un viedokļu apmaiņu, kas ir būtiska demokrātiskai sabiedrībai. Vienlaikus, vērtējot mākslinieciskās jaunrades ietekmi uz sabiedrību, ir jāņem vērā, ka māksla ir uztverama un interpretējama caur katra indivīda personiskās uztveres prizmu, ko savukārt veido šī konkrētā indivīda pieredze, uzskati un vērtības. Līdz ar to dažādi cilvēki dažādi reaģē uz katru mākslas darbu, un tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam — izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt. Attiecīgi izvēlētā mākslas valoda, ņemot vērā gan politisko kontekstu, gan arī autora mērķi, mazina iespējamo aizskāruma pakāpi, piebilst tiesībsargs.

Skaidrojot konkrētā darba izstādīšanu publiskajā vidē, LNB norādīja, ka redzamais plakāts ir viens no mākslas darbiem, kas pauž ukraiņu mākslinieku attieksmi pret Ukrainā notiekošo karu un vardarbīgo okupāciju. Darbs ir Ukrainas mākslinieka reakcija uz šī brīža Krievijas agresiju Ukrainā mākslas metaforas valodā. Attiecīgi secināms, ka autoru mērķis ir bijis vērst sabiedrības uzmanību uz notiekošo karadarbību, un vērsties pret okupējošo spēku īstenoto vardarbību Ukrainā.

Ukrainas mākslinieku izstādes izraisītā rezonanse sabiedrībā norāda, ka neizbēgami atšķirīgā mākslas darba interpretācija ir negatīvi ietekmējusi dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu. Sūdzības iesniedzējs ir subjektīvi uztvēris izstādē pausto vēstījumu, nevis kā atbalsta paušanu Ukrainas bruņoto spēku centieniem atvairīt Krievijas īstenoto uzbrukumu, bet gan kā vispārīgu vēršanos pret krievu tautības cilvēkiem. Lai gan atbildīgās institūcijas ir skaidrojušas konkrēto mākslas darbu mērķi, tādējādi novēršot bažas par iespējamu vēršanos pret cilvēkiem to etniskās izcelsmes dēļ, konkrētais gadījums cita starpā atspoguļo to, cik politiski jūtīgi etniskās piederības jautājumi ir Latvijas sabiedrībā, norāda tiesībsargs.

Kā ziņots, partija «Saskaņa» bija vērsusies pie Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka un kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) ar lūgumu izvērtēt, vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) izvietotais ukraiņu mākslinieka plakāts, ar uzrakstu «русский оккупант — лучшее удобрение» (krievu okupants — labākais mēslojums), nav vērsts uz nacionālā un etniskā naida kurināšanu.