Tiesībsardze iebilst pret Bāriņtiesu likuma grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā

Tiesībsardze vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norāda, ka ministrija plāno aizstāt bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar novērtēšanas sistēmu, taču piedāvātā kārtība nav vienota valsts līmenī — novērtēšanu veiks pašvaldības, kas neļauj sasniegt mērķi uzlabot darba kvalitāti. Turklāt grozījumi paredz arī citas izmaiņas, kas nav tieši saistītas ar novērtēšanas sistēmu.

Palkova vēstulē uzsver, ka nav pietiekama pamata steidzamībai, jo bāriņtiesu darbību var nodrošināt ar citiem risinājumiem. Likumprojekts faktiski atliek novērtēšanas sistēmas izveidi par gadu — līdz 2026. gada 31. decembrim. Palkova vēstulē brīdina, ka steidzama virzība var negatīvi ietekmēt normatīvā regulējuma kvalitāti.

Iepriekš Palkova intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka bāriņtiesu institūts ir novecojis, un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.

Viņa sacīja, ka Tiesībsarga birojs saņem ļoti daudz sūdzību tieši par bērnu tiesību pārkāpumiem un bāriņtiesu darbu, tādēļ bāriņtiesu darba kvalitāte nākamajā gadā būs viena no tiesībsardzes prioritātēm.

Palkova stāstīja, ka sūdzībās tiek norādīts uz to, ka bāriņtiesas nav objektīvas, nav neatkarīgas, ka lēmumi nav pamatoti, kvalitatīvi, ka neņem vērā sievietes-mātes viedokli, nepievērš uzmanību atsvešināšanas jautājumam, ka ir ietekmējamas un neiedziļinās problēmas būtībā.

«Es teiktu, ka bāriņtiesu institūts kā tāds ir novecojis. Nevienā citā Eiropas valstī bāriņtiesas, kādas tās ir pie mums, neeksistē. Visvairāk mani mulsina tas, ka lēmumus par bērna nākotni pieņem institūcija, kas ir ārpus tiesu sistēmas un kuras darbu lielā mērā nosaka pašvaldības vadības un politiķu izpratne un prioritātes,» sacīja Palkova.

Viņa pauda viedokli, ka prasības bāriņtiesu darbiniekiem ir pārāk zemas un šobrīd Saeima plāno šīs prasības pazemināt vēl vairāk, proti, neieviest bāriņtiesu darbinieku sertifikācijas sistēmu un atstāt profesionālo izvērtēšanu katras pašvaldības ziņā.

Tiesībsardze uzsvēra, ka bērnu tiesību lietas vienmēr ir starpdisciplināras un prasa gan juridiskās zināšanas, gan izpratni par bērnu psiholoģiju, sociālo aizsardzību, vardarbības prevenciju un krīzes situāciju vadību.

«Ideālā gadījumā bāriņtiesas ir jāreorganizē, un lēmumus par bērnu nākotni ir jāpieņem tiesu sistēmas ietvaros, cilvēkiem ar atbilstošu izglītību, briedumu un, protams, neatkarību,» uzsvēra Palkova.

Tāpat ziņots, ka Saeimas deputāti konceptuāli atbalstījuši LM izstrādāto grozījumu Bāriņtiesu likumā, kas paredz stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, skatīšanai steidzamības kārtā.

Izmaiņu pamatojumā LM norāda, ka esošie darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Tostarp vairums izsludināto bāriņtiesas amatu konkursu beidzas bez rezultāta.

LM uzsver, ka tās mērķis ir nodrošināt, lai uz personu privāto dzīvi attiecināmus lēmumus pieņem ne tikai profesionāli sagatavoti speciālisti, bet arī ar praktisku darba un dzīves pieredzi, tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.

Ministrijā skaidro, ka 30 gadu vecuma ierobežojums minēto amatu pienākumu pildīšanai «objektīvi nav pamatots, jo mūsdienu apstākļos piemītošas personiskās prasmes, kompetence un profesionālās zināšanas ir izšķiroši svarīgākas nekā noteikta vecuma sasniegšana, turklāt vecuma ierobežojums pats par sevi ir uzskatāms par diskriminējošu.»

Tā vietā bāriņtiesas amatu pretendentiem izvirzāmajām prasībām jābūt samērīgām ar veicamā darba uzdevumiem, kur atbilstību amatam nosaka iegūtā izglītība, profesionālās zināšanas un profesionālā pieredze, atzīst LM.

Vienlaikus paredzētas izmaiņas arī attiecībā uz citām prasībām šo amatu ieņemšanai. Ministrijā min, ka Bērnu aizsardzības centrā (BAC) bijis gadījums, kad saskaņā ar Bāriņtiesu likumu kandidāts neatbilst bāriņtiesas amata pretendentam izvirzītajām prasībām, jo nav bijis nodarbināts iegūtās izglītības tematiskajā jomā, kā arī iepriekš nav pildījis bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai locekļa amata pienākumus, lai gan faktiski bijis ilgstoši nodarbināts bāriņtiesā un atbilda pārējām amata prasībām.

Tādējādi grozījumi paredz kandidātus amata atbilstībai vērtēt pēc minimālā iegūtās izglītības līmeņa, profesionālajām zināšanām, praktiskās darba pieredzes ar bērniem, ģimenēm vai sociāliem jautājumiem un kompetences, kas pierāda pretendenta spēju veikt amata pienākumus.

Tāpat likumprojekts paredz, ka uz amatu bāriņtiesā var pretendēt persona, kas ieguvusi augstāko izglītību izglītības programmu grupā «Sociālā labklājība» un «Policijas darbs», kas, LM ieskatā, ļaus piesaistīt speciālistus arī ar pieredzi sociālajos jautājumos un tiesību aizsardzības jomā un kuriem ir prasmes konfliktu risināšanā un juridisko jautājumu izpratnē.

Likumprojektā tiek arī precizētas prasības attiecībā uz amata pretendenta darba stāžu. Darba pieredze tiktu vērtēta elastīgāk, ņemot vērā ne tikai iepriekš bāriņtiesā pildītu amatu, bet arī pieredzi citos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītos amatos. Tādējādi turpmāk amata pretendentam būtu nepieciešams stāžs, kas atbilst iegūtajai izglītībai, vai darba pieredze varētu būt iegūta, pildot amata pienākumus, kas tieši saistīti ar bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību.

Tiktu saglabāts pienākums pārliecināties par to, vai pretendentam nepastāv likumā noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai, veicot personas datu apstrādi. Noteikts ierobežojums, ka nepilsoņi šos amatus ieņemt nevar.

Vienlaikus grozījumi likumā paredz ieviest bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu ar visās pašvaldībās vienotu ikgadējās novērtēšanas sistēmu.