Tiesa: Pūces rīkojums apturēt iedzīvotāju aptaujas nolikumu Ikšķilē neatbilst Satversmei

Tiesā skaidroja, ka lieta bija ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma. Ministrs ar apstrīdēto aktu apturējis domes pieņemtā Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas «Ikšķiles novada balsojums» nolikuma darbību. Pēc ministra ieskata, nolikumā paredzēts organizēt aptauju par administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc savas formas līdzinās vēlēšanām vai vietējam referendumam saistoša lēmuma pieņemšanai.

ST secināja, ka Satversmes 1. un 101.pantā un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pantā cita starp ir ietvertas pašvaldības tiesības uzklausīt attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas izmaiņām.

Attiecīgi aptaujas nolikums ir pašvaldības izdots iekšējais normatīvais akts, kura darbību ministram, pamatojot šā akta prettiesiskumu, saskaņā ar likuma «Par pašvaldībām» 49. panta pirmo daļu bija tiesības apturēt.

Spriedumā secināts, ka pašvaldībai ir rīcības brīvība savas autonomās kompetences īstenošanā, ņemot vērā Satversmē un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto ietvaru un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju likumiskās intereses. Tā kā pašvaldība ir izveidota tieši iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir viens no pašvaldības ikdienas darba elementiem, kuru tā var izmantot dažādos savā kompetencē esošos jautājumos.

Pašvaldības autonomās kompetences ietvaros attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokli iespējams noskaidrot ne tikai publiskajā apspriešanā likumā noteiktajos gadījumos, bet arī citā kārtībā, piemēram, rīkojot dažāda veida aptaujas, intervijas, viedokļu paušanu brīvā formā. Šādi iegūts iedzīvotāju viedoklis nerada juridiskas sekas pašvaldībai un citām valsts institūcijām lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt pašvaldībai, noskaidrojot tās iedzīvotāju viedokli, vienmēr ir jārīkojas atbilstoši Satversmei un jāievēro normatīvo aktu prasības. 

ST atzina, ka administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros plānotas līdzšinējo administratīvo teritoriju robežu izmaiņas, ir tieši saistīta ar attiecīgo administratīvo teritoriju iedzīvotāju tiesībām un likumiskajām interesēm un pašvaldības autonomo funkciju īstenošanu. Tāpēc pašvaldībai ir tiesības noskaidrot tās iedzīvotāju viedokli, lai reformas gaitā to savlaicīgi sniegtu valsts institūcijām. Turklāt pašvaldība to var darīt jebkurā administratīvi teritoriālās reformas stadijā, cita starp arī reformas sākumā, tiklīdz ir saņemta informācija par to, ka reforma varētu skart šīs pašvaldības administratīvo teritoriju.

ST secināja, ka Ikšķiles novada iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par šo novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju ietilpst pašvaldības kompetencē. 

Tiesa atzina, ka aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija drīzāk raksturīga vēlēšanām vai referendumam. Tomēr nevienā no Ikšķiles novada domes lēmumiem, ne aptaujas nolikumā, nedz arī pašvaldības sniegtajā informācijā par plānoto iedzīvotāju aptauju nav norādīts, ka aptaujas rezultāti varētu būt saistoši pašvaldībai vai citām valsts institūcijām, kas pieņem lēmumus attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. 

Dome ir konsekventi norādījusi, ka aptauju rīko vienīgi tādēļ, lai uzzinātu iedzīvotāju viedokli par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Tādējādi aptaujas nolikumā lietotā terminoloģija pati par sevi nepadara Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju par referendumu un tātad nepadara to arī prettiesisku.

Tā kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ietilpst pašvaldības kompetencē, tad konkrētajā situācijā aptaujas nolikumā lietotie termini un reglamentētā aptaujas organizēšanas kārtība nav iemesls, kura dēļ aptaujas nolikums būtu atzīstams par prettiesisku. ST secināja, ka Ikšķiles novada dome ir rīkojusies savas kompetences ietvaros, noskaidrojot iedzīvotāju viedokli aptaujas nolikumā noregulētajā aptaujas organizēšanas kārtībā.

Tiesa norādījusi, ka ministram, ja viņš saskatīja nepieciešamību pilnveidot aptaujas nolikumu, bija iespējas izmantot citus, mazāk ierobežojošus pašvaldību kontroles līdzekļus, kas paredzēti likumā «Par pašvaldībām».

ST uzsvēra, ka valdības un pašvaldību attiecības ir veidojamas dialoga formā, ievērojot labas ticības principu un savstarpējo cieņu, lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldību un resursu izmantošanu.

Attiecīgi Pūcem nebija tiesību apturēt aptaujas nolikuma darbību, ciktāl tas attiecās uz Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Līdz ar to apstrīdētais rīkojums neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam tiesiskuma principam.

Spriedumā atzīmēts, ka ST vairākkārt uzsvērusi, ka valsts pārvaldei demokrātiskā tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumam un tiesībām. Turklāt demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām savstarpējās attiecībās ir jāievēro labas ticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips.

ST vērsa domes uzmanību uz to, ka tā, organizējot Ikšķiles novada iedzīvotāju aptauju saskaņā ar aptaujas nolikumu, kura darbību ministrs bija apturējis, pirms vēršanās ST un sprieduma spēkā stāšanās, ir rīkojusies pretēji demokrātiskā tiesiskā valstī pieņemtajai kārtībai un nav ievērojusi likuma «Par pašvaldībām» 49. panta trešo daļu.

Attiecīgi ST nosprieda atzīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2019.gada 25.aprīļa rīkojumu «Par Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas «Ikšķiles novada balsojums» nolikuma darbības apturēšanu» par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam. 

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Jau ziņots, ka pērn 18.jūlijā Ogrē notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) konsultācijas ar Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novada domes deputātiem par Ogres novada apvienoto administratīvo teritoriju.

Pūce sarunā nepieļāva iespēju Ikšķiles novadam saglabāt cerēto neatkarību.

«Ministrs skaidri norādīja, ka Ikšķiles novads nākotnē kā neatkarīga teritoriāla vienība nevarēs pastāvēt, tādēļ tas jāiekļauj Ogres novada sastāvā. Viņš uzsvēra, ka Ikšķiles novada attīstības augstie rādītāji ir saistīti tikai ar Rīgas tuvumu, bet pašvaldības lielais ieguldījums šīs teritorijas sakārtošanā un attīstībā nav noteicošais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot Ikšķiles novadā,» apgalvoja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Šulca.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa (LZS) pauda nostāju, ka Ikšķiles novads apvienošanas gadījumā neiegūs ministrijas solītos uzlabojumus iedzīvotāju labklājības nodrošināšanā un teritorijas izaugsmē.

«Ir ļoti skumji, ka sarunu process notiek diezgan vulgāri, vienos vārtos, nepieļaujot iespēju rast citus risinājumus. Tikšanās laikā mēs nedzirdējām konstruktīvas atbildes uz tiem 25 jautājumiem, kurus Ikšķiles novada pašvaldība bija iesniegusi. Mēs esam saņēmuši no VARAM tikai formālu atbildes vēstuli. Mums nav priekšstata, kā šī reforma var attīstīties kopumā ne tikai novadā, bet arī valstī. Tas, kas labāk māk saimniekot, tas arī labāk dzīvo. Un mūsu novada iedzīvotāji to nodrošina ar saviem nodokļiem un savu attieksmi,» piebilda domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (LZP).

Trapiņš piekrita Batņas teiktajam, ka Ikšķiles novadam ir jāskatās Pierīgas virzienā, jo tas sevi uzskata par Pierīgas pašvaldību ar ļoti labiem rādītājiem un perspektīvām attīstības tendencēm. «Ir skaidri noprotams, ka pašreizējās valdības nostādnes ir virzīt šo reformu tādu, kādu valdība ir iecerējusi. Tas mērķtiecīgi tiek arī darīts. Uzskatām, ka reforma ir sasteigta, nav pārdomāta un izanalizēta, kas ir bezatbildīgi, jo no tās būs atkarīga visu Latvijas iedzīvotāju nākotne,» sacīja Trapiņš.