Tiesa noraida lūgumu apturēt «Rail Baltica» pamattrases būvdarbu līguma slēgšanu

SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL) rīkotajā konkursā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Francijas, Polijas un Itālijas uzņēmumu apvienībai «E.R.B. Rail Baltica JV», bet Turcijas uzņēmumu «IC Ictas Insaat Sanayi» un «Doguş Insaat» apvienības piedāvājums netika vērtēts, jo tika saņemts negatīvs Valsts drošības dienesta (VDD) atzinums.

Turcijas uzņēmēji EDzL lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kas atļāva slēgt iepirkuma līgumu, bet Turcijas uzņēmumu apvienība vērsās tiesā. Tostarp tiesa tikta lūgta piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt IUB lēmuma darbību. Šo lūgumu tiesa šodien noraidīja.

Izvērtējot pārsūdzētā lēmuma pirmšķietamo tiesiskumu, tiesa atzinusi, ka EDzL varēja izslēgt pieteicēju no iepirkuma, jo VDD negatīva rekomendācija attiecībā uz līguma noslēgšanu ir šķērslis pretendenta turpmākai dalībai iepirkumā neatkarīgi no iepirkuma posma.

Tiesa vērsusi uzmanību, ka nav nozīmes tam, vai pretendenta piedāvājums ir izvērtēts un kā tas novērtēts, jo, pat saņemot negatīvu rekomendāciju par tādu pretendentu, kura piedāvājums jau atzīts par labāko, pasūtītājas iespējas noslēgt līgumu ar šo pretendentu nemainītos.

Tiesas lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā 14 dienu laikā no lēmuma sagatavošanas dienas.

EDzL valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris uzsver, ka konkursa gaita bijusi profesionāla un caurspīdīga. EDzL esot pārliecināta par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju uzņemties saistības. Katrs no «E.R.B. Rail Baltica JV» dalībniekiem esot ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, bet zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā neesot tik pamanāma.

Vingris norāda, ka «Rail Baltica» ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu VDD rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus.

Kā ziņots, ja IUB lēmuma darbība tiktu apturēta, to nevarētu izpildīt un turpināt iepirkuma procedūru, tostarp arī noslēgt iepirkuma līgumu — šādā gadījumā pārsūdzētais lēmums tiktu iesaldēts, līdz tiesa izskatītu lietu pēc būtības. Pašlaik nav zināms, kad tiesa lietu plāno skatīt pēc būtības.

Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu «E.R.B. Rail Baltica JV» piedāvātā līgumcena ir 3,7 miljardi eiro. Turcijas uzņēmēji piedāvājums bija par aptuveni pusmiljardu lētāks.

Apvienību «E.R.B. «Rail Baltica» JV» veido uzņēmumi «Eiffage Génie Civil» (Francija), «Budimex» (Polija) un «Rizzani de Eccher» (Itālija).

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju «Rail Baltica» plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.