Tavars norāda arī uz Kariņa kā ekonomikas ministra atbildību par OIK sistēmas radītājām problēmām

Viņš cita starpā norādīja, ka Kariņa laikā esot pavērtas «slūžas vaļā» iespējai mazajām hidroelektrostacijām (HES) saņemt atbalstu OIK sistēmā.  

Preses konferencē arī ZZS deputāts Viktors Valainis prezentēja savas atsevišķās domas saistībā ar OIK parlamentārās izmeklēšanu, kas ir sagatavotas uz apmēram 80 lappusēm. Viņš norādīja, ka šajās alternatīvajās domās netika meklēti vainīgie, reizē vēršot uzmanību uz vairākām konstatētajām problēmām.

 Valainis norādīja, ka, redzot kā OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija sāka strādāt, politiķis jau no pirmajām nedēļām strādājis pie alternatīvajām domām par OIK sistēmu. Secināts, ka sistēmas aizsākumi meklējami 1995.gadā — tā laika Ministru prezidenta Māra Gaiļa valdības lēmumos par atbalstu mazajām HES. 

Otrais posms, viņaprāt, ir saistāms ar laiku, kad ekonomikas ministrs bija Kariņš. Pēc viņa teiktā, tad likumā esot noteikts, ka turpmāk par OIK sniegto atbalstu maksās visas mājsaimniecības. Savukārt no izvirzītajiem mērķiem uz 2010.gadu bija skaidrs, ka būs vēl papildu jāsubsidē ļoti daudz jaunu staciju, sacīja Valainis. «Līdz ar šiem soļiem «džins bija ticis ārā» no pudeles, kas saistāms ar lielo maksājumu uzlikšanu uz iedzīvotājiem, un negodprātīgo rīcību no atsevišķiem uzņēmējiem,» pārliecināts politiķis.

Valainis arī norādīja, ka no 2011.gada sākās cīņa ar OIK afēru, lai panāktu maksājumu samazināšanos. Tā laika ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (AP) noteica moratoriju jeb ierobežojumus OIK atbalsta sniegšanai Ministru kabineta noteikumos, tāpat pie moratorija nostiprināšanas strādāja tā laika ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pastāstīja Valainis. 

Viņš norādīja uz vairākām OIK sistēmas darbības problēmām gadu gaitā, tajā skaitā uz to, ka elektroenerģijas cena netika izvirzīta kā prioritāte tās iepirkšanai. Tāpat ir acīmredzama krāpniecība ar pašpatēriņu, uzskata politiķis.

Kā ziņots, OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijai vēl jālemj par sava galaziņojuma apstiprināšanu.