Viņš sacīja, ka GPS signāla traucējumu skaitu palielinājums, protams, nav labs rādītājs, bet Latvijas aeronavigācijā ir daudz papildu iekārtas, kas darbojas paralēli GPS signālam.
«Tādējādi lidojumu drošumu un gaisa kuģus GPS signāla traucējumi Latvijā neietekmē, savukārt vietās, kur šādu papildu iekārtu nav, tām lidmašīnām ir problēmas,» piebilda Tauriņš.
Ja GPS sistēma, kādā vietā ir vienīgā iekārta un ir novērojami šie traucējumi, tas traucē izveidot pareizās trajektorijas, kā arī izpildīt lidojumu procedūras, skaidroja Tauriņš.
Komentējot straujo GPS signāla traucējumu pieaugumu pagājušā gada beigās un šā gada janvārī, Tauriņš sacīja, ka ir dažādi apgalvojumi, kādēļ ir novērojams pieaugums, tomēr, lai noteiktu kvalitatīvus iemeslus, ir nepieciešami pētījumi.
LETA jau ziņoja, ka globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumi Latvijas gaisa telpā šogad pirmajos divos mēnešos fiksēti 234 reizes, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Kopumā 2024.gadā tika fiksēti 830 globālās satelītu navigācijas sistēmas traucējumu, bet 2023.gadā — 342 gadījumi.
LGS iepriekš atzīmēja, ka, apkopojot šos datus, netiek atsevišķi izdalīta informācija par konkrētām aviokompānijām. Tāpat uzņēmumā informēja, ka traucējumi sākās reizē ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un, acīmredzot, ir ar to saistīti.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas pakalpojumiem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.