Svinīgi sāk «Rail Baltica» dzelzceļa pārvada būvniecību Lāčplēša ielā (FOTO)

Viņš uzsvēra, ka šis ir jau trešais «Rail Baltica» būvlaukums, kas atklāts Latvijā, bet ar šo objektu būvdarbi iziet ārpus dzelzceļa līnijas, jo kopā ar jauno dzelzceļa pārvadu tiks pārbūvēta arī pilsētas iela, lai to pielāgotu pilsētas attīstībai.

Vingris pastāstīja, ka pārbūvētajā Lāčplēša ielas daļā būs četras auto satiksmes joslas, veloceļš un gājēju ietve zem pārvada. Tāpat pie Kalupes ielas tiks izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielas.

Tāpat Vingris pavēstīja, ka pērn novembrī sāktajos būvdarbos pie Rīgas dzelzceļa stacijas jau ir paveikti 70-80% inženierkomunikāciju pārbūves darbi pazemē.

Pilnsabiedrības «BeReRIX», kurā ietilpst Beļģijas būvnieks «BESIX Group», Latvijas būvkompānija «Rere Būve» un Itālijas būvuzņēmums «Rizzani de Eccher», iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde uzsvēra, ka Lāčplēša ielas dzelzceļa pārvads ir pirmais «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas pārvads, kura būvniecība tiek sākta.

Linde piebilda, ka būvdarbu laikā nav plānots pilnībā slēgt Lāčplēša ielu, taču periodiski tiks slēgta satiksme pa kādu no joslām. Ar šādām neērtībām autovadītājiem būs jārēķinās aptuveni gadu, sacīja Linde.

AS «RB Rail» Stratēģiskās sadarbības un komunikācijas departamenta vadītājs Ģirts Bramans pastāstīja, ka kopš 2020.gada novembra, kad tika atklāts pirmais «Rail Baltica» būvlaukums pie Rīgas dzelzceļa stacijas, jau ir atklāts būvlaukums arī pie starptautiskās lidostas «Rīga», Lietuvā pabeigti Kauņas intermodālā termināla būvdarbi, bet Igaunijā pabeigta viena viadukta būvniecība.

«Tāpat Eiropā panākta vienošanās par finansējumu nākamajiem gadiem un «Rail Baltica» projektā varēs sākt iepirkt būvmateriālus un sākt masveida būvniecību,» sacīja Bramans.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV) būvlaukuma atklāšanā uzsvēra, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija Rīgai ir «gadsimta projekts» un Rīga no šī projekta būs vislielākā ieguvēja starp trīs Baltijas valstu galvaspilsētām.

«Ar šo dzelzceļa līniju Tallina un Viļņa būs pietuvinātas Rīgai un nākotnē dažādus starptautiskus pasākumus vai koncertus visizdevīgāk būs rīkot tieši Rīgā, nostiprinot Rīgas kā Baltijas metropoles statusu. Tāpat milzīgs ieguvums Rīgai būs abu pilsētas centra daļu, kuras pirms vairāk nekā 100 gadiem sašķēla dzelzceļa uzbērums, atkalsavienošana,» sacīja Ķirsis.

Tāpat Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks piebilda, ka Rīgas dome pilnībā atbalsta šo projektu un domē ir izveidota «Rail Baltica» atbalsta pārvalde, kuras uzdevums ir pēc iespējas labāk integrēt pilsētu un jauno dzelzceļa līniju.

Savukārt Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis būvlaukuma atklāšanā sacīja, ka paralēli daudzviet sāktajiem būvdarbiem joprojām turpinās arī dzelzceļa līnijas projektēšana, kas notiks vēl visu 2021.gadu un 2022.gadu. Eņģelis neizslēdza iespēju, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē projektēšana var pagarināties arī 2023.gadā.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka «Rail Baltica» dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

LETA foto.