Šuplinska: izvēloties pamatskolas audzēkni nelaist uz skolu — vecākiem jāspēj viņu pieskatīt un atbalstīt

Viņa norādīja, ka vecāki kopā ar skolu var vienoties par kopēju stratēģiju, kā pasargāt bērnu, ja tā ir emocionāla vai kāda cita vajadzība. «Noteikti par to var domāt,» teica politiķe, vienlaikus uzsverot, ka to nav iespējams pieņemt kā normu, un tas ne tikai dubultotu pedagogu darbu, bet to padarītu neiespējamu.

Ministre teica, ka ir svarīgi, lai vecākam būtu iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, sagatavot mācību materiālus, bet ja vecākam tādu iespēju nav, tad bērnu nevar atstāt mājās. «Vecāks ir atbildīgs par to, ka bērns apmeklē skolu. Ja neapmeklē, jābūt objektīvam un pamatotam iemeslam,» norādīja Šuplinska, piebilstot, ka bez iemesla neiet uz skolu ir pārkāpums.

Vaicāta, kādas sekas varētu piemeklēt vecākus, kuri šīs prasības neievēro, ministre norādīja, ka varētu iejaukties sociālais dienests. Arī attālinātā mācību procesā pastāv pamatnosacījums, ka skolēnam jādod ziņa, ka viņš ir sistēmā un reaģē uz skolotāju, sacīja Šuplinska.

Vienlaikus, taujāta pie kādiem scenārijiem visiem skolēniem Latvijā būtu jāpāriet uz attālinātām mācībām, ministre teica, ka, ja būs ārkārtējā situācija, tad var noteikt vai nu mācības attālināti, vai pat, iespējams, aktualizēsies skolu slēgšanas jautājums.

Preses konferencē arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka akcentēja, ka, lai 1.-6.klašu skolēni varētu mācīties attālināti, vecākiem nepieciešams to saskaņot ar skolas vadību un tās dibinātāju, proti, pašvaldību.

Viņa norādīja, ka pamatizglītība valstī ir obligāta, un tikai gadījumā, ja vecāki individuāli ir skolā iesnieguši rakstisku iesniegumu, kas saskaņots ar direktoru un pašvaldību, tad ir iespējams pāriet uz versiju, ka vecākiem, uzņemoties atbildību par bērniem, viņi atrodas mājās un izglītojas pēc individuāla plāna.

Piemēram, ja bērnam vai vecākam ir kādi psiholoģiski vai medicīniski apsvērumi, kā rezultātā skolu negrib apmeklēt, tad var saskaņot ar skolu minēto iespēju. Vienlaikus Ratinīka uzsvēra, ka tas iespējams tikai tad, ja ģimene spēj nodrošināt mācību vidi un tehnisko atbalstu.

Tāpat viņa mudināja vecākus atbildīgi izturēties pret šo iespēju, jo pamatizglītība Latvijā ir obligāta un skola spēj nodrošināt dažādus atbalsta pasākumus tikai gadījumā, ja ir informēta par to, ka ir izveidojušies šādi īpaši apstākļi.