Suns rej un gaudo, traucējot kaimiņu mieru. Kā rīkoties šādā situācijā?

Sieviete pastāstīja, ka kopš 7. marta viņas dzīve ir pārvērtusies par elli:

— Jau vairākas nedēļas es nevaru normāli gulēt. Puisis, kurš dzīvo kaimiņos, ir paņēmis suni – pieaugušu dzīvnieku spaniela augumā. Taču suņa saimnieks gandrīz nekad nav mājās. Un es nepārtraukti esmu spiesta klausīties, kā dzīvnieks, būdams atstats viens, žēlabaini gaudo. Man ir aizdomas, ka puisis suni pat neved pastaigās. Es parasti pēc maiņas esmu mājās, bet šomēnes tikai divas reizes redzēju viņus pastaigājamies. Veselam un paēdušam sunim nevajadzētu nepārtraukti riet un gaudot.

— Vai esat mēģinājusi runāt ar kaimiņu?

— Jā, mēģināju. Bet ko es, veca, slima sieviete, varu iesākt pret jaunu divmetrīgu vīrieti? Viņš klusējot mani uzklausīja un devas prom. Suns kā rēja, tā turpina riet. Es pati esmu kinoloģe un zinu, ka tā nedrīkst izturēties pret dzīvnieku. Tas ir jāapmāca, lai saimnieka prombūtnes laikā viņš nebūtu pastāvīgi satraukts. Ar sumi ir jānodarbojas un vismaz divas reizes dienā jāved pastaigā. Bet acīmredzot suns nav socializēts un ir nepārtrauktā stresā, viņš nemitīgi rej, radot nopietnas problēmas kaimiņiem.

— Ko saka policija?

— Esmu vairākas reizes zvanījusi un rakstījusi iesniegumus. Policijā par mani tikai pasmejas. Man mutiski paskaidroja, ka noteikumi, kas nosaka aizliegumus trokšņot, ir atcelti, un tagad suņu riešana nekādā veidā netiek regulēta. Bet šī situācija nav normāla! Es šo riešanu pat esmu ierakstījusi – suns rej tikpat skaļi, it kā atrastos manā dzīvoklī. Savas invaliditātes dēļ man ir ierobežotas pārvietošanās spējas un es nevaru uz ilgāku laiku iziet no mājām, tāpēc man bieži vien nākas sēdēt četrās sienās un visu to klausīties. Turklāt man ir nakts dežūras, pēc kurām es gribu mājās atpūsties un izgulēties. Kopš marta tas ir kļuvis nereāli. Pat miegazāles nepalīdz. Vairākas dienas neesmu gulējusi, jūtos ļoti slikti. Es mēģināju ielikt austiņas, bet tās nepalīdz, tikai ausis sāp.

Visas šīs situācijas dēļ mani nervi ir uzvilkti kā stīgas. Esmu vērsusies pie ģimenes ārsta pēc palīdzības, iespējams, būs jādodas pie speciālista. Bet vai ārstēšana palīdzēs, ja trokšņa avots nekur nepazudīs? Stress turpinās.

Diemžēl ģimenes apstākļu dēļ es nevaru pārcelties uz citu mājokli. Pārdod dzīvokli es nevaru, un citas vietas, kur dzīvot, man nav. Strupceļš. Atklāti sakot, ir grūti samierināties ar to, ka man neviens nevar palīdzēt. Domāju, ka ierēdņi vienkārši negrib risināt šo problēmu. Vieglāk atgaiņāties un izlikties, ka viss ir kārtībā. Es to nesaprotu! Ja jau trokšņa līmenis galvaspilsētā netiek regulēts, tad Dzīvnieku aizsardzības likumu neviens nav atcēlis! Dīvaini, ka Ziemeļu priekšpilsētas policija mūžīgi atrod kaut kādas atrunas, sanāk, ka es, cilvēks ar invaliditāti, šķietu viņiem smieklīgs, un mani argumenti viņus nepārliecina. Bet tad iznāk, ka viņiem nerūp arī nabaga dzīvnieka stāvoklis, kurš nemitīgi rej?

— Vai esat vērsusies pie dzīvnieku tiesību aktīvistiem?

— Jā, es rakstīju un zvanīju sabiedriskajai organizācijai Dzīvnieku policija. Jau esmu saņēmusi: viņi apsolīja, ka manu vēstuli un visus pierādījumus nosūtīs Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Iespējams, tur kāds no ekspertiem izrādīs iejūtību un uzņemsies atrisināt mūsu problēmu?

Dzīvnieku aizstāvji redz izeju

Press.lv vērsās organizācijā dzivniekupolicija.lv ar jautājumu, kā palīdzēt šādā situācijā nokļuvušajai rīdziniecei. Lūk, kādu atbildi mēs saņēmām:

Dzivniekupupolicija.lv ir sabiedriska kustība, kas savu iespēju robežās darbojas kā informācijas platforma par dzīvnieku jautājumiem: mūsu portālā ir pieejami padomi un ieteikumi, kā rīkoties, kam ziņot un kuru iestāžu kompetencē ir tie vai citi jautājumi. Diemžēl mums nav tiesību pārbaudīt dzīvnieku turēšanas apstākļus vai saukt pie atbildības to īpašniekus par pārkāpumiem.

Dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumu vai cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījumā ir jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), bet administratīvo lietvedību saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. pantu var uzsākt arī policija (kas ir atbildīga par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu).

— Vai Jeļena N. Ir vērsusies pie jums ar savu problēmu?

— Mēs atbildējām uz Jeļenas N. Elektronisko vēstuli un 21.03.2025. nosūtījām iesniegumu gan policijai, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam ar lūgumu pārbaudīt dzīvnieku turēšanas apstākļus un, ja nepieciešams, saukt vainīgo personu pie atbildības par konstatētajiem pārkāpumiem.

Ko saka Pārtikas un veterinārais dienests?

Kopumā ir svarīgi saprast, ka visa pamatā ir labas kaimiņattiecības — daudzdzīvokļu mājās vienmēr būs trokšņi, kas kaitina, taču kaimiņi šādus jautājumus var risināt savā starpā, neiesaistot kārtības sargus. Ja panākt vienošanos neizdodas, var vērsties policijā.

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas otro un trešo daļu dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par savu mājdzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucē citiem un nerada draudus cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 25.06.2024. noteikumu Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” 15. punktu, par trim mēnešiem vecākam sunim, ko tur telpās, voljērā vai citā ierobežotā teritorijā, ne retāk kā divas reizes diennaktī nodrošina vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu vai skriešanu un citu fizisko aktivitāti atbilstoši tā fizioloģijai.

Tomēr noteikumi nenosaka, cik ilgi suni drīkst atstāt vienu mājās. Tāpat nav noteikta obligāta prasība suņu apmācībai.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro:

— Ja suns rej un citādi traucē sabiedrisko kārtību, iedzīvotājam jāvēršas pašvaldības policijā. Ja ir aizdomas par iespējamiem mājdzīvnieku turēšanas prasību pārkāpumiem, var ziņot PVD, norādot konkrētu vietu, kur dzīvnieks tiek turēts. PVD veiks pārbaudi. Sūdzības var iesniegt vai nu Pārtikas un veterinārā dienesta nodaļā, kuras teritorijā atrodas konkrētā apdzīvotā vieta, vai arī pa e-pastu pasts@pvd.gov.lv, vai zvanot pa tālruni 67027402.

Ko saka Rīgas pašvaldības policija?

Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Ieva Lukaža-Apalupa skaidro:

— Rīgas pašvaldības policija (RPP) ir saņēmusi divus iesniegumus (10.03.2025. un 12.03.2025.) no konkrētas personas par kaimiņa suņa nepārtrauktu riešanu un gaudošanu.

RPP amatpersonas vairākkārt pārbaudīja minēto adresi, gan reaģējot uz ziņojumiem, gan pēc RPP iniciatīvas, lai noskaidrotu visus ar situāciju saistītos apstākļus. Martā vienas pārbaudes laikā, tuvojoties dzīvokļa durvīm, tika dzirdēta suņa riešana. Pēdējo reizi RPP šo adresi pārbaudīja 20.03.2025. Toreiz pārbaudes policisti satika citu šīs kāpņu telpas iedzīvotāju, kurš atzina, ka dažkārt, ejot garām šim dzīvoklim, viņš vairākas reizes dzirdējis suņa riešanu, reaģējot uz kustību kāpņu telpā. Tomēr pēdējā laikā, pēc viņa vārdiem, suņa riešana nav dzirdēta.

RPP noskaidroja arī, ka konkrētais dzīvoklis, par kuru informācija tika sniegta pieteikumā, ir izīrēts un tajā dzīvo īrnieks. Īrnieks nesen labdarības akcijas ietvaros bija adoptējis suni no patversmes, un viņš nezināja, ka suns viņa prombūtnes laikā rej vai gaudo. Suņa īpašnieks pašlaik kārto dokumentus savam mājdzīvniekam. Policisti tuvākajās dienās plāno tikties ar suņa īpašnieku.

— Vai suņa īpašnieku var sodīt par riešanu, ja suns ir atstāts mājās viens pats?

— Jā, ja suņa riešana traucē sabiedrisko kārtību un traucē citiem iedzīvotājiem.

Īpašnieku var arī saukt pie atbildības par dzīvnieka turēšanas nosacījumu pārkāpšanu, ja suns tiek turēts neatbilstošos apstākļos.

Administratīvā atbildība ir noteikta Dzīvnieku labturības likumā:

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskai personai piemēro naudas sodu līdz 1750 eiro (t. i., trīs simti piecdesmit soda naudas vienības), bet juridiskai personai — no 110 eiro līdz 2500 eiro (no divdesmit diviem līdz piecsimt soda naudas vienības).

Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumu, kas radījis fizisku kaitējumu citam dzīvniekam vai fizisku vai materiālu kaitējumu cilvēkam, uzliek naudas sodu fiziskai personai no septiņdesmit eiro līdz 1875 eiro (no četrpadsmit līdz trīssimt septiņdesmit piecām soda vienībām), bet juridiskai personai — no 110 eiro līdz 3000 eiro (no divdesmit diviem līdz sešiem simtiem soda vienību) .

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku uzliek naudas sodu fiziskai personai no 100 eiro līdz 2000 eiro (no divdesmit līdz četrsimt soda mērvienībām), bet juridiskai personai — no 200 eiro līdz 3500 eiro (no četrdesmit līdz septiņsimt soda mērvienībām), kā arī aizliegumu turēt dzīvniekus uz laiku līdz diviem gadiem.

Policija: tas, ka suns rej vai gaudo, nav uzskatāms par pārkāpumu

Pašreizējie likumi tieši neregulē jautājumu par suņu riešanas vai gaudošanas radīto troksni, kā tas bija agrāk, taču Ministru kabineta noteikumos Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” (pieņemti: 25.06.2024., stājās spēkā: 01.07.2024.) ir uzskaitītas vairākas prasības, kas jāievēro īpašniekam, turot suni, kaķi, mājas sesku, mājas putnus, baložus, rāpuļus, abiniekus, šinšillas un pat akvārija zivis.

Gadījumos, kad tiek ziņots par suņa ilgstošu riešanu vai gaudošanu, ir jāizvērtē apstākļu kopums, lai noteiktu, vai netiek pārkāptas citas turēšanas prasības, proti vai suns tiek nodrošināts ar dzeramo ūdeni, barību un citām vajadzībām saskaņā ar noteikumiem, jo pats fakts, ka suns rej vai gaudo, nav pārkāpums. Iespējams, dzīvnieks reaģē uz ārpasaules skaņām vai arī viņam vienkārši ir garlaicīgi.

Situācijās, kad suns ilgstoši rej un tādējādi traucē citiem, aicinām vispirms pārrunāt situāciju ar kaimiņiem, kuriem pieder dzīvnieks, jo persona var nezināt, kā suns uzvedas, kad ir atstāts viens dzīvoklī. Tomēr, ja pēc šīs sarunas situācija neuzlabojas un suņa rejas turpina traucēt citiem iedzīvotājiem, aicinām vērsties policijā ar oficiālu iesniegumu vai zvanīt uz vienoto diennakts tālruņa numuru 112.

Uz vienoto diennakts tālruņa numuru 112 ir jāzvana arī, ja ir pamatotas aizdomas, ka suņa īpašnieks, iespējams, neievēro suņa turēšanas prasības. Policijas darbinieki ieradīsies notikuma vietā, izvērtēs visus notikušā apstākļus un pieņems lēmumu par turpmāko rīcību, ja būs pierādījumi par pārkāpumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 411 nosaka arī aizliegumu turēt suni piesietu. Jāņem vērā, ka šis aizliegums neattiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam. Papildu noteikumi nosaka, ka, mainoties suņa īpašniekam vai turētājam, jaunajam īpašniekam vai turētājam jānodrošina, lai suns, kas dzimis līdz 2023. gada 31. augustam un nav turēts piesietā pavadā tā dzīves laikā, arī pēc tam tiktu turēts piesietā pavadā. Tādējādi suns, kas kopš bērnības daudzus gadus ir turēts pie ķēdes, nevar būt pilnībā brīvs no pavadas, jo tam trūkst atbilstošu socializācijas iemaņu. Taču ar laiku Latvijā vairs nebūs suņu, kas tiek turēti piesieti.

Mēdz būt ārkārtas situācijas

Atgādināsim, ka policijai nav tiesību iekļūt slēgtā dzīvoklī, ja vienīgi dzīvnieka īpašnieka ilgstoša prombūtne ir saistīta ar objektīviem apstākļiem, kas nav atkarīgi no īpašnieka gribas. Piemēram, ja īpašnieks ir cietis autoavārijā un nedēļu guļ reanimācijā, dzīvnieks bez pienācīgas aprūpes var nomirt, bet īpašniekam var draudēt pat kriminālatbildība.

Ja pamanāt, ka jūsu kaimiņa suns izskatās novājināts, novārdzis (un tā nav šķirnes pazīme), un ir pamatotas aizdomas, ka tas netiek pienācīgi aprūpēts, aicinām zvanīt uz Pārtikas un veterinārā dienesta uzticības tālruni 67027402. Kā norāda PVS, zvans uz palīdzības tālruni ir ātrākais veids, kā ziņot par iespējamiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Lasīt vairāk: https://www.pvd.gov.lv/lv/uzticibas-talrunis. Saņemot informāciju par dzīvnieku labturības pārkāpumiem vai cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, PVS veiks pārbaudi par dzīvnieku turēšanas apstākļiem jebkurā dzīvnieku turēšanas vietā (sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm un sabiedriskajām dzīvnieku aizsardzības organizācijām).

Kā RPP darbinieki vai citas iestādes var palīdzēt iedzīvotājam?

RPP darbinieki var doties uz notikuma vietu, lai novērtētu situāciju un fiksētu sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Viņi var uzaicināt suņa īpašnieku uz sarunu, lai izskaidrotu viņa pienākumus un atbildību.

Konstatējot dzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumu, RPP var nodot informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas savukārt var pārbaudīt dzīvnieka turēšanas apstākļus.

Ja suns rej naktī un traucē iedzīvotāju naktsmieru, policija var piemērot administratīvo sodu.

Svarīgi:

Iedzīvotājam ir jāsavāc pēc iespējas vairāk pierādījumu par pārkāpumu (video, audio, liecinieku liecības). Visi iesniegumi policijai un citām iestādēm jāiesniedz rakstiski, saglabājot kopijas.

Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz konkrētiem apstākļiem.