Straujo inflāciju plāno kompensēt ar mājokļu pabalstiem un pensionāriem ar agrāku pensiju indeksāciju

Pēc politiķa vārdiem, šī būs daļa no solītā mērķētā atbalsta tam pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju, kam atbalsts straujās inflācijas apstākļos «tiešām nepieciešams». Pensiju indeksācija katru gadu notiek 1.oktobrī.

Premjers pauda, ka otrdien koalīcijas sadarbības sanāksmē, kas ilga tikai stundu, ierobežotā laika dēļ nav izdevies apspriest citus plānus mērķētajam atbalstam cenu sadārdzinājuma apstākļos.

«Mēs stundas laikā izrunājām un konceptuāli esam vienojušies par šo LM piedāvājumu, pie kura ministrija turpina strādāt. Mums jāskatās uz priekšdienām, kā mēs varam izveidot mehānismu, kas būtu pieejams jebkurai valdībai, jebkuros apstākļos, kā mērķēti palīdzēt tiem, kuriem atbalsts visvairāk ir vajadzīgs,» teica Kariņš.

Politiķis izteicās, ka pašlaik izskatās, ka šajā gadījumā atbalsts tikšot sniegts ar mājokļa pabalstu, kura izmaksas dala starp valsti un pašvaldībām, tomēr pie konkrētiem risinājumiem darbs vēl turpinoties.

Mājokļa pabalsts ir pieejams specifiskām iedzīvotāju grupām. Arī pirms 2022.gada valdība nolēma mēģināt paplašināt tā pieejamību, lai šādi censtos sniegt atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuriem varēja samazināties ieņēmumi Covid-19 pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Kā ziņots, LM plāno īstenot vairākas pasākumus, lai kompensētu ar energoresursu paaugstināšanos radušos izdevumus, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite. Pēc viņas teiktā, lai iedzīvotājiem kompensētu izdevumus, kas radušies saistībā ar energoresursu cenu paaugstināšanos, ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, no kuriem daļa sākama šī gada otrajā pusē un turpināma nākamajā gādā. Daļa no pasākumiem sākama ar 2023.gadu.

Plānots, ka pasākumi būs vērsti uz tām iedzīvotāju grupām, kuriem finansiālais atbalsts būtu visnepieciešamākais — senioriem ar zemiem ienākumiem, personām ar invaliditāti, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Pēc LM domām, ja mērķis, piemēram, ir sniegt atbalstu mājsaimniecībām, tad ir trīs sliekšņi — garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis, un tos izvērtē un nosaka pašvaldības.

Savukārt, ja mērķis ir sniegt atbalstu konkrētam indivīdam jeb indivīdu grupai, tad tiek izmantota tā sistēma, kurā ir pieejami attiecīgie dati, proti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) redz pensionāru pensiju ienākumus, un attiecīgi var mērķēt atbalstu pensionāriem ar noteiktu pensijas apmēru, skaidroja Jakaite.

Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban Latvijā nav sistēmas, kurā atfiltrēt indivīdus pēc ienākumiem kopumā, taču, ja būtu, jebkurš izvēlēts ienākumu slieksnis radītu netaisnīguma sajūtu tiem, kuru ienākumi tikai par vienu eiro atšķiras, jo realitātē šo cilvēku situācija nevar tikt vērtēta kā labāka.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ir svarīgi saprast, kāds ir mērķēšanas nolūks, piemēram, vai atbalstīt trūcīgākos valsts iedzīvotājus, un tam Latvijā esot izveidota atbalsta sistēma. Tomēr viņa atzina, ka, ja ir doma atbalstīt ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu, tad, iespējams, labāks risinājums ir universāls atbalsts bez ienākuma izvērtējuma.

Jakaite uzsvēra, ka atbalsts indivīdam neparāda to, kādā mājsaimniecībā indivīds dzīvo — ja vērtētu mājsaimniecību kopumā, iespējams, tā nevarētu kvalificēties atbalstam, bet individuālā līmenī kāds no mājsaimniecību locekļiem varēs, un attiecīgi atbalsts būtu mērķēts tikai daļēji.

press.lv foto