Stoltenbergs: Ukrainas gadījums parāda, ka drošība vairs nav reģionālas dabas

NATO ģenerālsekretārs saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni. Stoltenbergs atzina, ka tas ir liels pagodinājums un atzinība svarīgajam darbā, ko NATO ir veicis aizvadīto desmit gadu laikā arī attiecībā uz Latviju. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir uzticams un ciešs NATO sabiedrotais, savukārt Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa nodrošina stabilitāti, mieru un drošību.

Stoltenbergs akcentēja, ka Latvija piedalās arī Kosovas miera sargāšanas operācijā, kā arī operācijā Afganistānā. Tāpat Latvija rāda piemēru, tērējot vairāk nekā 2% no sava valsts budžeta aizsardzībai, un plāno līdz 2027.gadam palielināt šos izdevumus līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

«Latvija arī nodrošina intensīvu militāro atbalstu Ukrainai, ukraiņu karavīru militārās apmācības. Tāpat Latvija strādā ar vietējiem ražotājiem, lai nodrošinātu Ukrainu ar tai vajadzīgajiem droniem un kopā ar Čehiju īsteno iniciatīvu, lai Ukrainai piegādātu papildu artilērijas šāviņus,» preses konferencē teica NATO ģenerālsekretārs.

Viņš norādīja, ka NATO dalībvalstis jūnijā tiksies Vašingtonā, ASV, kur noritēs alianses samitā. Stoltenbergs uzsvēra, ka tā laikā būs jāpieņem trīs svarīgi lēmumi. Viens no tiem ir, kā padarīt intensīvāku atbalstu Ukrainai ilgtermiņā. NATO ģenerālsekretārs sagaida, ka alianse uzņemsies vadību koordinējot gan militāro aprīkojumu, gan mācību nodrošināšanu Ukrainai. Tāpat viņš sagaida, ka sabiedrotie nodrošinās finansiālo atbalstu Ukrainai, «cik vien ilgi nepieciešams».

Pēc Stoltenberga paustā, Vašingtonas samitā plānots strādāt arī pie atturēšanas un aizsardzības politikas. Viņš klāstīja, ka patlaban sabiedrotie pārskata savus aizsardzības tēriņus un sagaidāms, ka līdz gada beigām visas sabiedroto valstis aizsardzībai atvēlēs 2% no IKP. NATO ģenerālsekretārs žurnālistiem uzsvēra, ka kopš aukstā kara alianse pirmo reizi pārskatīja aizsardzības plānus.

«Dažādās vietās ir izvietoti vairāki karaspēki. Tos atbalsta gan no gaisa, gan no jūras. Tāpat mēs esam intensificējuši militāro ražošanu, lai panāktu, ka alianses sabiedrotie iegulda dažādu nepieciešamo resursu ražošanā. Tāpat valstīm ir jāpalielina savietojamība, lai mēs varētu pietiekami veiksmīgi aizstāvēt sevi un citus sabiedrotos,» teica Stoltenbergs.

Viņš arī uzsvēra, ka NATO ir vajadzīgie spēki, resursi, spējas un politiskā griba aizstāvēt visus sabiedrotos. NATO ģenerālsekretārs apliecināja, ka turpināsies darbs, lai stiprinātu partnerattiecības ar citiem pasaules reģioniem.

LETA jau rakstīja, ka Rīgā šodien pirmo reizi notiek NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tiksies tā dēvētais Bukarestes deviņnieks (B9), kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.