Šteinbuka: Valsts parāda apkalpošanas izmaksas var pieaugt divkārt

Ja patlaban šīs izmaksas veido 200 miljonus eiro gadā, tad tās varētu pieaugt līdz 400-450 miljoniem eiro gadā. 

Šteinbuka norādīja, ka pagaidām Latvijas valsts parāds nav liels, salīdzinot ar citām Eirozonas valstīm, tomēr tas nenozīmē, ka valdība var tērēt neierobežotā apjomā, jo jārēķinās ar pieaugošajām parāda apkalpošanas izmaksām.

Vienkāršoti sakot tas nozīmē, ka no budžeta būs vairāk naudas jātērē nevis medicīnai, izglītībai un citām jomām, bet parāda apkalpošanai, piebilda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Ja patlaban Latvijas var aizņemties ar salīdzinoši mazu likmi — 2,75%, tad valstīs ar ievērojami lielāku parādu arī likmes ir krietni augstākas — piemēram, Itālijā 4,6% un Grieķijā gandrīz 5%. Jārēķinās, ka parāda apkalpošanas izmaksas augs visai strauji, uzsvēra Šteinbuka.

Viņa atzinīgi izteicās par valdības iezīmēto plānu samazināt budžeta deficītu nākamgad līdz 3,3% no iekšzemes kopprodukta, tomēr viņa neņēmās prognozēt, vai šo mērķi izdosies sasniegt, jo ekonomika var nonākt īstermiņa depresijā. Tāpat šajā plānā nav ierēķināts iespējamais valsts atbalsts energocenu pieauguma dēļ nākamā gada rudenī.

Vienlaikus Šteinbuka atzina, ka tēriņu cirpšana jeb tā dēvētā budžeta konsolidācija tuvākajos gados nav sagaidāma. Tomēr nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi pārvērtēt, pēc kādiem kritērijiem un kam atbalsts tiek sniegts.

Viņa norādīja uz Starptautiskā valūtas fonda sanāksmē nule izdarītajiem secinājumiem, ka valsts atbalstam aizvien ir jābūt, bet ļoti mērķētam, lai sasniegtu tikai ietekmētos cilvēkus, nevis visus pēc kārtas.

Jau ziņots, ka Fiskālās disciplīnas padome kopumā atbalsta Finanšu ministrijas piedāvāto fiskālo stratēģiju un fiskālos mērķus nākamajiem gadiem, tomēr norāda uz ierobežotiem līdzekļiem jaunu valsts izdevumu finansēšanai.

Kā norāda padome, jaunajai valdībai būs grūts uzdevums — aizvien pieaugošās vajadzības nodrošināt ar ierobežotu finansējumu, ko prasa atgriešanās pie ilgtspējīgas un disciplinētas fiskālās politikas.

Padome šajā sarežģītajā situācijā piedāvā valdībai noteikt četras prioritārās jomas — izstrādāt un ieviest enerģētikas politiku, kas ir orientēta uz zaļu un neatkarīgu enerģijas ražošanas jaudu attīstību un energoresursu ekonomiju, stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, fiskālo politiku pakāpeniski virzīt uz ilgtspējību.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Fiskālās disciplīnas padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, bankas «Citadele» ekonomistu Mārtiņu Āboliņu un ekonomistu Ivaru Golstu.