Staķis: Austrumu robežvalstīm nākamajā ES daudzgadu budžetā jāparedz lielāks atbalsts

Eiroparlamentārietis skaidroja, ka 2025. gads ES līmenī aizritēja aizsardzības jautājumu zīmē, bet jau janvārī dalībvalstis sāks saņemt aizdevumus no drošības un aizsardzības stiprināšanai paredzētā instrumenta «Safe». Tāpat viņš pieminēja arī Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu, kurā paredzēti 1,5 miljardi eiro, un uz daļu no šī finansējuma varēs pretendēt arī Latvija.

Politiķis norādīja, ka 2026. gads būs veltīts jaunā ES daudzgadu budžeta izstrādei. Viņš uzsvēra, ka šajā procesā nozīmīgs būs jaunais budžeta plānošanas instruments «Nacionālie un reģionālie partnerības plāni», kurā tiks noteikti pamatprincipi lielākajai daļai ES fondu. Staķis akcentēja, ka šajā dokumentu pakotnē ir būtiski panākt skaidru atsauci par lielāku finansiālo atbalstu ES dalībvalstīm pie austrumu robežas.

Pēc EP deputāta paustā, austrumu pierobežas valstis saskaras ar dubultiem izaicinājumiem — nepieciešamību vienlaikus stiprināt drošību un aizsardzību, kā arī attīstīt ekonomiku apstākļos, ko būtiski ietekmējis Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Viņaprāt, šādas atsauces iekļaušana budžeta dokumentos ļautu Latvijai nākotnē vieglāk pamatot prasības pēc papildu finansējuma.

Staķis norādīja, ka attiecīgo jautājumu skatīs viņa pārstāvētajā EP komitejā, kurā viņš patlaban ir vienīgais deputāts no Latvijas. Viņš plāno iesaistīt arī citus Latvijas eiroparlamentāriešus, lai nodrošinātu atbalstu šai pozīcijai dažādās politiskajās grupās.

Politiķis piebilda, ka, analizējot ar nākamo ES daudzgadu budžetu saistītos dokumentus, tieši šajā instrumentā Latvijai varētu būt lielākas izrāviena iespējas. Viņa vērtējumā citās jomās Latvijas aploksne varētu būt nedaudz labāka nekā līdz šim, taču būtisku pieaugumu tā nesola. Staķis uzsvēra, ka drošības situācijas dēļ austrumu reģionā ir izveidojusies jauna realitāte, kas dod pamatu prasīt papildu atbalstu.

Viņš atzina, ka par finansējumu notiek konkurence ar Dienvideiropas reģioniem, tomēr izpratne par Baltijas valstu un Polijas drošības izaicinājumiem Eiropas Komisijā pieaug. EP deputāts norādīja, ka par šo jautājumu paredzēts strādāt arī pie īpaša austrumu reģionu ziņojuma, kas kalpos kā pamats turpmākai diskusijai par finansējuma sadali.

Vienlaikus Staķis uzsvēra, ka ES politika attiecībā uz Krieviju nemainīsies, un kā vienu no galvenajiem riskiem nākamajā gadā minēja Krievijas veiktos hibrīduzbrukumus. Otru risku viņš saskata populistisko partiju pieaugumā Eiropā. Pēc Staķa domām, Eiropas valdībām jāīsteno vēlētāju atbalstu gūstoša politika un nevajadzētu izvairīties no sarežģītiem jautājumiem, tostarp attiecībā uz migrāciju.

Runājot par ES ekonomiku, Staķis pauda optimismu, norādot, ka aizsardzības investīcijas un regulējumu vienkāršošana var dot impulsu izaugsmei, vienlaikus stiprinot Eiropas spēju paļauties uz sevi drošības un aizsardzības jomā.