Stājies spēkā 15 gadu cietumsods par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam bijušajam IeM darbiniekam Burakam

Kā aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāta Krimināllietu departaments 27.aprīlī, izskatot apsūdzētā un aizstāvju kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu. Līdz ar to stājas spēkā apsūdzētajam piespriestā brīvības atņemšana uz 15 gadiem.

Ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtu mantu atzīta un konfiscēta kratīšanā izņemtā un arestētā nauda 14 910 eiro, 11 948 ASV dolāri un 200 Kanādas dolāri.

Senāts par nepamatotu atzina apsūdzētā un viņa aizstāvju kasācijas sūdzībās pausto, ka aizliegums iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem pārkāpa apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu. Aizstāvības pusei tika atklāti visi valsts apsūdzības rīcībā esošie pierādījumi, tādējādi apsūdzētais saņēma pilnīgu informāciju par savāktajiem pierādījumiem, ar kuriem pamatota apsūdzība, un apsūdzētais varēja efektīvi realizēt savas tiesības uz aizstāvību, izteikties par faktiem un tiesību jautājumiem.

Apelācijas instances tiesa nav arī pārkāpusi apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Senāts konstatēja, ka apelācijas sūdzībās šāds lūgums nebija izteikts. 

Senāts atzina, ka kriminālprocesā netika pieļauta dīkstāve un kriminālprocesa virzība notikusi, ievērojot kriminālprocesa apjomu un procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu.

Tāpat Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi apsūdzētā kasācijas sūdzībā norādīto argumentu par arestēto naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un atzinusi par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka apsūdzētajam piederošā skaidrā un bezskaidrā nauda iegūta spiegošanas rezultātā.

Kā ziņots, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore bijušajai IeM Informācijas centra amatpersonai cēla apsūdzību par sešu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tai skaitā arī par pornogrāfisku materiālu apriti.

Saskaņā ar apsūdzību, persona ilgstoši pret materiālu atlīdzību vāca un Krievijas izlūkdienestam nodeva neizpaužamas ziņas un ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Laika posmā no 2000.gada līdz 2006.gadam apsūdzētais tikās ar izlūkdienesta pārstāvjiem un nodeva savāktās ziņas, noskaidrojusi prokuratūra, norādot, ka dokumenti tika vākti vēl ilgstošākā laika posmā. Ziņu nonākšana Krievijas izlūkdienestu rīcībā radījusi apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

Bijusī amatpersona apsūdzēta arī par pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kuros attēlota cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku un dzimumtieksmes apmierināšana vardarbīgā veidā. Turklāt, prokuratūras ieskatā, apsūdzētais arī bez attiecīgas atļaujas iegādājies un glabājis šaujamieročus, munīciju un sprāgstvielas un pārkāpis sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu un pielāgotu ierīču aprites aizliegumu.

Kopumā Burakam apsūdzība tika celta par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Šo lietu sākotnēji izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD). Tas uzskatīja, ka Latvijas pilsoņa nodotā informācija bija vērtīga Krievijas specdienestam un nodarīja nozīmīgu kaitējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm.

Izmeklēšanas laikā VDD veica divas sankcionētas kratīšanas ar Buraku saistītos objektos, kuru laikā izņēma vairākus datu nesējus, kas saturēja vairāk nekā 13 000 failus. Šo procesuālo darbību laikā tika atrasti arī divi pašizgatavoti šaujamieroči, dažāda veida patronas, kā arī sprāgstvielas, kuru iegādei un glabāšanai viņam nebija izsniegta atbilstoša atļauja.

Tāpat kratīšanu laikā ar Buraku saistītos objektos konstatētas dažādas sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, kuras fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

VDD Buraku aizturēja 2018.gada 16.oktobrī.

Viņš 2006.gadā atvaļinājās no IeM, sasniedzot izdienas pensijas vecumu. Buraks ieņēma Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieka amatu.

2006.gadā viņa vārds pieminēts laikraksta «Vestji Segodnja» publikācijā, kuru sagatavojis partiju «Saskaņa» vairākās Saeimās pārstāvējušais Nikolajs Kabanovs. Viņš toreiz rakstīja, ka IeM Informācijas centra šaujamieroču uzskaites nodaļas vadītājs Buraks negaidīti izsaukts uz atestācijas komisiju, kur pārbaudītas viņa valsts valodas zināšanas. Pēc tam toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara kabinetā viņam piemērots 30 latu (42 eiro) sods par valsts valodas neatbilstību augstākajai kategorijai.

Buraks savulaik dienējis Afganistānā un «Vestji Segodnja» rakstā viņš nodēvēts par vienu no labākajiem ieroču ekspertiem, kurš 15 gadus veidojis unikālu integrētu šaujamieroču sistēmu.

Naudas sods saņemts arī tad, kad IeM vadījusi Linda Mūrniece. Arī toreiz Buraks sodīts par nepietiekamām valsts valodas prasmēm, norādīts laikraksta «‘Čas» 2009.gada publikācijā. Laikrakstā skaidrots, ka Buraks vairākkārtēji tiesājies gan ar IeM, gan arī Valsts valodas centru.