Stājas spēkā spriedums VID nodaļas vadītāja vietniekam par apzināti nepatiesu ziņojumu

Prokuratūra apsūdzēja vīrieti par to, ka viņš sniedza apzināti nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktām amatpersonām, šo ziņojumu nosūtot Ministru prezidentam, ģenerālprokuroram, tiesībsargam, Valsts kontrolierim un Latvijas Televīzijas žurnālistam.

Apsūdzētais nosūtītajā ziņojumā norādīja apzināti nepatiesas ziņas par to, ka noteiktas amatpersonas izmantoja kādu kriminālprocesu personiskiem mērķiem un organizētā grupā no muitas amatpersonām izspieda naudu, zinot, ka minētie fakti neatbilst īstenībai.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais attaisnots, par ko prokurors iesniedza apelācijas protestu.

Ar Rīgas apgabaltiesas šī gada maija spriedumu pirmās instances tiesas spriedums tika atcelts, apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 150 stundām. Tāpat ar šo apgabaltiesas spriedumu tika apmierināta cietušā pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija 5000 eiro apmērā.

Iepriekš tika ziņots, ka Bārs amatu VID ir zaudējis. Publiski pieejamā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā civilprasībā, kurā Bārs apstrīdējis savu atlaišanu no amata, lasāms, ka 2017.gada martā Finanšu ministrija pieņēma lēmumu piemērot Bāram disciplinārsodu — atbrīvošanu no amata.

Šāds lēmums tika pamatos ar to, ka laikā, kad pie Bāra tika veikta kratīšana kādā kriminālprocesā, tika izņemta viņam piederošas USB atmiņas, kas saturēja informāciju par Bāra gatavotiem anonīmiem iesniegumiem ar izdomātu un reālu personu datiem, kuros norādīta nepamatota un apmelojoša informācija, kas vērsta uz vairāku amatpersonu reputācijas graušanu un diskreditēšanu augstāko amatpersonu acīs, jo minētie iesniegumi tika adresēti Ministru prezidenta, ministriem, masu medijiem un dažādām tiesību aizsardzības iestādēm.

Veicot USB atmiņas apskati, tika konstatēts, ka tajā atrodas muitas amatpersonu kolektīvais iesniegums, kurā Bārs, uzdodoties par muitnieku kolektīvu, pauda apmelojošu informāciju par vairākām VID augsta līmeņa amatpersonām, kuras it kā esot pieprasījušas kukuli no VID Muitas pārvaldes amatpersonām, bet, to nesaņemot, esot izmantojušas dienesta stāvokli un uzsākušas muitas darbinieku vajāšanu.

Minētais iesniegums ar apmelojošo informāciju ticis izplatīts un nosūtīts adresātiem, ko apliecina fakts, ka USB atmiņā esošajam iesniegumam muitas darbinieku kolektīva vārdā identisks iesniegums tika saņemts VID kā ienākošais dokuments no Finanšu ministrijas.

Tāpat ticis atrasts iesniegums, kas adresēts Nodarbinātības valsts aģentūras direktorei, kurā pausta apmelojoša informācija par kādas augsta ranga VID amatpersonas dzīvesbiedri, kura strādā Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šis iesniegums ticis parakstīts ar kāda reģionālā laikraksta žurnālistes vārdu, taču izmeklēšanas gaitā atklājies, ka viņa šādu iesniegumu nav sūtījusi.

Tāpat USB atmiņas kartē ir konstatēts VID iesniegts iesniegums «Trolejbusā runā» par kādu VID Finanšu policijas darbinieku. Tiesas ieskatā tas netieši liecina, ka Bārs sistemātiski iesniedz citu personu vārdā rakstītus vai anonīmus iesniegumus.

Pret Bāru VID tika ierosināta disciplinārlieta par informācijas iegūšanu no VID datubāzes bez tiesiska pamata. Iegūtā informācija bijusi par zemnieku saimniecību, kuras īpašnieks ir Bāra tēvs.

Paskaidrojumos tiesai Bārs norādījis, ka VID strādājis kopš 2003.gada, bet brīdī, kad ar VID ģenerāldirektora rezolūciju bija juridiski jānodrošina VID amatpersonu rotācijas, pār viņu sākušas «velties dažādas sūdzības», lai panāktu, ka viņš atstāj darbu.

Bārs arī tiesai apgalvojis, ka nav veicies nekāda veida dokumentu safabricēšanu.