Viņš kā aizsardzības ministrs ārlietu debatēs piedaloties trešo reizi. «Un jāatzīst, ka pa šiem trim gadiem drošības situācijā pasaulē kļūst arvien sarežģītāka,» teica Sprūds.
Politiķis atzina, ka pasaulē arvien grūtāk ir noteikt pamatprincipus un vērtības, pēc kā valstis veido savas attiecības. Notiek izmaiņas, kas cilvēkiem arī Latvijā var radīt un rada nedrošību, norādīja Sprūds. «Nenoteiktība kļūst par ikdienu, īpaši mazo valstu un arī mūsu izaicinājumu,» sacīja aizsardzības ministrs.
Sprūds atsaucās uz senās Grieķijas vēsturnieka Tukidīda atziņu, ka stiprie dara, kā grib, bet vājie cieš to, kas tiem ir jācieš. «Kuri tad esam mēs?» retoriski vaicāja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jābūt ne tikai pārliecinātai, bet arī aktīvi jāstrādā, lai kopā ar sabiedrotajiem Eiropā un arī transatlantiski būtu stipri. «Un kopīgi veidojam tādu sistēmu, kurā šī atziņa par dalījumu pēc iespējas mazāk tiek īstenota starptautiskajā praksē,» sacīja politiķis.
Aizsardzības ministrs izcēla, ka nav gluži tā, ka iepriekš ir bijis miera un stabilitātes zelta laikmets. «Un nav arī tā, ka nenoteiktība ir tikai izaicinājums. Nenoteiktība ir arī iespēja. Un mēs to esam jau vēsturiski pierādījuši,» sacīja Sprūds.
Viņš izcēla trīs virzienus Latvijas spēka un vērtību stiprināšanā. Šajās prioritātēs, pēc ministra paustā, Latvijai jāuzņemas līderība — aizstāvot starptautiskās tiesības, kopīgi stiprinot Eiropas vienotību un Eiropas aizsardzības spējas, kā arī īstenojot stratēģisko aizsardzības specializāciju — Latvijai nostiprinot savas pozīcijas kā gudras un efektīvas aizsardzības, vispirms dronu, lielvalstij.
Sprūds uzsvēra, ka tieši starptautiskās tiesības un atbilstoši tām starptautiskā atzīšana nodrošināja spēcīgu pamatu Latvijas neatkarībai. Okupācijas starptautiskās neatzīšanas princips veicināja Latvijas valstiskuma un neatkarības atjaunošanu pirms 35 gadiem, viņš izcēla.
«Tāpēc mēs aizstāvam un aizstāvēsim tādu starptautisko sistēmu, kas balstās uz likuma varu, starptautiskām normām un cilvēktiesībām un kas aizstāv suverenitāti un teritoriālo integritāti,» teica aizsardzības ministrs un piebilda, ka arī tāpēc Latvija aizstāv Ukrainas suverenitāti un arī tādēļ palīdz tai aizstāvēt brīvību karā pret agresoru Krieviju.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāizmanto savs laiks ANO Drošības padomē. Vienlaikus viņš atzina, ka ANO vairs nav tā organizācija, kāda tā bija brīdī, kad Latvija pieteicās vietai Drošības padomē. «Apvienotās Nācijas ir kļuvušas par diplomātijas kaujas lauku, kurā saduras dažādas intereses un redzējumi par vērtībām. Bet arī Latvija ir citās pozīcijās, nekā tā bija pirms 15 gadiem. Mēs esam kļuvuši spēcīgāki, īpaši aizsardzībā, un īpaši kopā ar mūsu sabiedrotajiem,» pauda Sprūds.
Ministrs uzsvēra, ka NATO ir un paliek Latvijas kolektīvās drošības pamats, bet ASV ir un paliek Latvijas stratēģiskais sabiedrotais un partneris. Vienlaikus Eiropai ir jākļūst par diplomātijas, drošības un aizsardzības smagsvaru — ne drošības patērētāju, bet stiprinātāju. Eiropa ir un tai ir jābūt starptautisko tiesību bastionam, atzina Sprūds.
Viņš aicināja nenovērtēt par zemu arī Latvijas potenciālu. Pēc Sprūda domām, Latvija spēj uzņemties praktisku līderību, rādot piemēru.
Ministrs arī solīja, ka Latvija turpinās stiprināt Ziemeļeiropas un Baltijas valstu kopīgo jaudu.
Sprūds izcēla, ka Latvijā ir aizvien lielāks fokuss uz inovācijām un meklējam veidus, kā ražot pašiem, kā stiprināt savu aizsardzības industriju. Viņš pauda, ka tas ir būtisks pienesums tautsaimniecībai — nodokļu ieņēmumi, darba vietas, eksports.
«Un tie sabiedrotie, kas ir kopā ar mums daudznacionālajās vienībās Latvijā, kļūst par dabiskiem partneriem arī aizsardzības industrijā. Tā mēs stiprinām savas starptautiskās saites visos līmeņos,» teica Sprūds.
Viņš arī izcēla, ka Latvijas dronu ražotāji uzvar starptautiskos pasūtījumos. Pagājušajā gadā Latvijas dronu ražotāji veikuši dronu piegādes ne tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet arī uzvarējuši starptautiskos dronu iepirkumos vairāk nekā 40 miljonu eiro apjomā droniem Ukrainai, apgalvoja Sprūds. Pēc viņa teiktā, Latvijas dronu ražotāji sākuši saņemt pasūtījumus arī no citu valstu bruņotajiem spēkiem.
«Esam izveidojuši Autonomo sistēmu kompetences jeb «dronu» centru ar ambīciju kļūt par Eiropas līmeņa spēlētāju. Pie mums uz Sēlijas poligonu brauc dronu testētāji no visas Eiropas,» uzskaitīja aizsardzības ministrs.
Viņš sacīja, ka tieši Latvijas bruņošanās, apņēmība ieguldīt aizsardzībā aizvien vairāk, valsts aizsardzības industrijas spējas saražot aizvien vairāk, Latvijas specializācija dronu un pretdronu sistēmās, cilvēku aktīvā līdzdalība, vienotība un atbalsts ir visskaidrākais atturēšanas signāls Krievijai.
Uzrunas nobeigumā Sprūds atzina, ka patiešām dzīvojam sarežģītā laikā. «Šis laiks pārbauda mūsu vērtības, mūsu vērtību noturību. Mums jāstāv sardzē par savām vērtībām ar taisnu stāju, augsti paceltu galvu, mums ir jāsaglabā pašcieņa. Vienlaikus šajā nenoteiktības laikmetā mums jābūt reālistiem, ar vēsu prātu, vienotiem un koordinētiem,» sacīja ministrs.
Pēc viņa teiktā, aizsardzības nozarē Latvijas uzdevums ir skaidrs — neatlaidīgi turēties pie starptautiskajām tiesībām, kopā ar sabiedrotajiem stiprināt Eiropas un transatlantisko drošību, kā arī turpināt attīstīt Latvijas aizsardzību, dronu industriju tā, lai tā stiprina arī Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.