SPRK: Latvija telekomunikāciju nozarē cenu ziņā ir nedaudz zem Eiropas vidējā līmeņa

SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons minēja, ka sakaru jomā ir dažādi veidi, kā mērīt un veikt salīdzinājumus. Viens datu avots ir Eiropas Komisija (EK), kura par visām dalībvalstīm vāc salīdzināmus rādītājus par 2 gigabaitu (GB) datu patēriņu mēnesī un to, cik tas vidēji izmaksā lietotājam.

Pēc šiem datiem GB izmaksas Latvijā ir vidējā līmenī, taču Latvijā ir viens no augstākajiem mobilo datu patēriņiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, līdz ar to viena GB cena ir zemāka, skaidroja Miķelsons.

Netipiska situācija ir tā, ka Latvijā mobilo datu operatori ir komersanti, kuriem ir tikai mobilais tīkls. «Daudzās valstīs fiksētais un mobilais tīkls ir vienā komplektā, līdz ar to bieži ir tā, ka viens komersants ar vienu līgumu piedāvā gan fiksētā tīklā internetu, gan mobilos datus,» norādīja SPRK izpilddirektors.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti aktīva konkurence starp mobilo un fiksēto datu pārraides operatoriem, un mobilie dati ir lielā mērā aizsteigušies priekšā fiksētajam tīklam. Šajā ziņā Latvijas mobilie tīkli ir labi noslogoti, un cenu līmenis ir tāds, kas ļauj lietotājiem izmantot bezlimita plānus un saņemt lielus patēriņa apjomus.

«To mēs redzam arī pēc pēdējiem statistikas datiem saistībā ar pandēmijas radīto lielāko pieprasījumu. Mobilajiem pieslēgumiem datu apjoms ir būtiski audzis. Līdz ar pandēmiju viena GB cena ir samazinājusies līdz ar lielāku datu apjoma patēriņu. Pandēmijas gada statistika liecina, ka Latvijas situācija salīdzinājumā ar citām valstīm ir uzlabojusies,» sacīja Miķelsons.

Pēdējo gadu laikā notikušās cenu izmaiņas lielā mērā ir saistīts ar Eiropas viesabonēšanas regulas ieviešanu, kas deva iespēju runāt, sūtīt SMS un izmantot datus par prognozējamu cenu. 

SPRK joprojām saņemot sūdzības par cenu izmaiņām, izbraucot ārpus ES, jo tur šīs cenas ir augstākas, bet pierasts, ka Eiropā cenas ir kopumā zemas un prognozējamas. 

«Latvijā saņemam ātru un kvalitatīvu pakalpojumu par salīdzinoši zemām cenām, turklāt mums ir viens no lielākajiem datu noslodzes apjomiem ne tikai Eiropā, bet atbilstoši OECD publicētajam arī starp pasaules attīstītajām valstīm,» norādīja Miķelsons.