Dailes teātra līdzdibinātāja un teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā 23.novembrī LTV1 tiešraidē plkst.21.10 varēs vērot Gada balvu teātrī «Spēlmaņu nakts» no Liepājas. Balvas šogad tiks pasniegtas 27.reizi.
Rakstot par Ķimeli, teātra zinātniece Ieva Struka uzsvēra, ka viņas unikalitāti veido piederība dzimtai. Viņas vectēvs ir Jūlijs Lācis, rakstnieks, žurnālists un politiķis, viņas vecmāmiņa — režisore Anna Lācis, kas prata inscenēt ne tikai izrādes, bet arī savu dzīvi. Viņas tēvs ir aktieris Vilis Ķimelis, viņas māte — teātra darbiniece Dagmāra Ķimele. Viņas dēls Pēteris Ķaimelis ir mākslinieks.
Strukas ieskatā Ķimele ir viena no joprojām retajām teātra režisorēm, kas profesiju apguvusi tradīcijām bagātā skolā ārpus Latvijas pie izcila meistara Anatolija Efrosa. Viņas ceļš uz režiju nav bijis caur veiksmīgu vai ne tik veiksmīgu aktrises karjeru, viņa tūlīt no skolas sola dodas studēt režiju Maskavā. Atgriezusies Latvijā, viņa visa mūža garumā strādājusi savā profesijā, kas arī nemaz nav tik pašsaprotama lieta, jo radošais gars, darbaspējas un enerģija, jutīgums pret pasaules notikumiem un jaunām vēsmām teātra pasaulē ne visiem saglabājas garai distancei.
Struka akcentēja, ka Ķimele ir izcila pedagoģe, un arī šo darbu viņa darījusi visa mūža garumā. Viņas pirmie audzēkņi šodien liekas esam ar skolotāju vienos gados, bet viņa joprojām ir Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā ar jauniešiem. Turklāt Ķimele visa mūža garumā mākslā apvienojusi dziļi latvisku pasaules izjūtu ar vispārcilvēciskām vērtībām un kvalitātēm, ar pasaules elpu, ko viņai devusi pašas skola un brīvības garša no 60.gadu vidus puķubērnu laika.
Teātra zinātniece uzsvēra, ka režisore ir sieviete ar krampi, kas noliks pie vietas neuzvedīgu aktieri, un vienlaikus trausla. Viņa pamanīs ik sīkāko niansi attiecībās, bet tieši tikpat jūtīga viņa ir pret to, kas notiek lielajās pasaules norisēs. Skaidrs, ka viņas sakāpinātā pasaules uztvere ne vienmēr ir ērta apkārtējiem, bet — vismazāk tā ir ērta viņai pašai. Bet tikai tā dzimst māksla, norādīja Struka.
Teātra kritiķe un teātra zinātniece Edīte Tišheizere paudusi, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Leonīds Lencs (1947) ir viens no tiem kultūras cilvēkiem, kas vārda tiešā nozīmē bruģē garīguma, sapratnes un iejūtības tiltu starp cilvēkiem un nācijām.
«Dzimis Sibīrijā, kur izsūtījumā satikušies viņa vecāki, Lencs ar saknēm daudzu paaudžu garumā ieaudzis Latvijas zemē. Ar dziļu dažādu kultūru un valdu izpratni, Lencs ir radījis tēlus, kas skar ikvienu — jo tie vispirms un galvenokārt ir sarežģītas, pretrunīgas un interesantas cilvēciskas būtnes,» uzsvēra Tišheizere.
Teātra zinātniece vēra uzmanību, ka Lenca aktiera dabā veiksmīgi apvienojušās harisma un drosme, jūtība un prāts. Viņš studējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē Arkādija Kaca kursā. Ar viņu strādājuši visdažādāko mākslas principu režisori, sākot ar mūsdienu teātra klasiķiem Pēteru Šteinu, Oļģertu Kroderu, Romānu Kozaku un beidzot ar daudz jaunākām režijas paaudzēm, ko pārstāv Viesturs Kairišs un Elmārs Seņkovs.
«Jo ir skaidrs, ka Lenca dzelžainā profesionalitāte nepievils, viņš jebkuram režijas uzdevumam atradīs savu personisko atslēgu un garīgo piepildījumu. Tieši garīgā dimensija, ētiskais kodols bieži vien izvirzījis viņa spēlētos tēlus izrādes centrā, kaut arī Lencs, būdams cieņpilns un iejūtīgs partneris, nekad nav izcēlis savu varoni pāri citiem,» pauda Tišheizere.
Teātra kritiķe atzīmēja, ka par iestudējuma garīgo centru kļuva tiklab Lenca spēlētais klaidonis Antonio izrādē «Lai lāsts pār abām jūsu dzimtām», kā augstdzimušais Kents Šekspīra «Karalī Līrā», dakteris Dorns Čehova «Kaijā» un Kurts Strindberga «Nāves dejā».
«Mugurkauls un vīrišķīgā stāja piesaista skatienu Lenca aktierdarbos, taču aiz viņa tēlu stipruma nereti nojaušams jūtīgums, apjukums, vājums. Kurš redzējis, neaizmirsīs, kā sastingst Indrānu tēvs, apjautis ne tikai sava aizvainojuma, bet arī savas vainas dziļumu. Skatuves māksla ir gaistoša. Spēcīgs var būt nospiedums, ko tā atstāj skatītāja prātā un sirdī. Lencs ir no tiem talantiem, kam lemts cilvēkus ietekmēt un varbūt pat mainīt uz labu,» akcentēja Tišheizere.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.