Speciālisti pēc Covid-19 pandēmijas novēro pieaugošu tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaitu

Pagājušā gada tuberkulozes uzraudzības dati liecina, ka šobrīd saslimstība ir pieaugusi, kamēr Covid-19 laikā tā bija kritusies. Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn saslimstība bija pieaugusi par vairāk nekā 20%, un bija 16,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Rimšāne gan norādīja, ka saslimstības pieaugums tika prognozēts jau iepriekš, ņemot vērā ierobežoto pieejamību veselības aprūpei, kā rezultātā, iespējams, netika laicīgi atklāti tuberkulozes gadījumi. Situāciju vēl vairāk pasliktina arī sociālekonomiskie apstākļi, un līdzīgi bija noticis jau 2012.gadā, kad pēc ekonomiskās krīzes pieauga tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits.

Pēdējos piecos gados visaugstākā saslimstība bija vīriešu vidū, trīs reizes pārsniedzot statistiku sieviešu vidū. Saslimstības īpatsvars vīriešu vidū bija 70%, kamēr sieviešu — 30%. Augstākā saslimstība bija novērota no 30 līdz 59 gadiem, visaugstākā 40 līdz 49 gadu vecumā, un vidējais vecums — 48 gadi.

Rimšāne informēja, ka vairāk nekā puse tuberkulozes pacientu nestrādāja un gandrīz trešā daļa pārmērīgi lietoja alkohola. Vēl 2021.gada pieauga arī HIV infekciju izplatība un narkotisko vielu lietošana. Tāpat saslimšanas risks skāra bezdarbniekus un cilvēkus bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Vienlaikus pieaudzis arī HIV infekcijas īpatsvars tuberkulozes pacientiem. Pēdējo piecu gadu laikā vidēji tie bija apmēram 10% gadījumi, kuros pacientiem ir gan tuberkuloze, gan HIV infekcija. Rimšāne norādīja, ka līdzīga situācija novērojama arī Eiropā kopumā. Ja 2008.gadā Eiropas reģiona valstīs bija 4,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, tad jau 2021.gadā to skaits ir trīs reizes lielāks — 13 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Šiem pacientiem risks zaudēt dzīvību ir trīs reizes lielāks nekā tiem, kuriem ir tikai tuberkuloze.

Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra «Tuberkulozes un plaušu slimību centrs» galvenā ārste Andra Cīrule atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā lielai daļai pacientu tuberkuloze nemaz netika atklāta, kas savukārt noveda pie smaga slimības stāvokļa un mirstības. Bija arī pacienti, kuri tika stacionēti kādā citā stacionārā ar citu diagnozi, bet, veicot plaušu rentgenu, atklājās minētā slimība.

Latvijas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors Uldis Līkops atzīmēja, ka medicīniski Latvijas ārsti prot tikt galā ar tuberkulozi, proti, izārstējot to. Tomēr problēmas sagādā nespēja šo slimību savlaicīgi.

«Mēs ar to nemākam tikt galā sociāli. Iemesls tam ir sociālā puse, smēķēšana, veipošana, slimošana ar citām slimībām un citas problēmas. Diskusijām ir jābūt plašākām, izglītojot gan skolās, gan arī ģimenes ārstu praksēs,» uzsvēra Līkops.

RAKUS stacionāra «Tuberkulozes un plaušu slimību centrs» Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas vadītāja, PVO sadarbības centra vadītāja Līga Kukša piebilda, ka nereti arī paši ārsti neatpazīst slimību un tās simptomus, tāpēc būtu ikvienam — nevalstiskajām organizācijām, ārstiem — jāskaidro kā šo slimību atpazīt, jo tai nav vienotas izpausmes un simptomu.

Savukārt RAKUS ārstniecības direktore Ilze Pučkure informēja, ka pēc OECD datiem, Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām pēc iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaita. Sievietēm tas šobrīd ir 54 gadu vecums, bet vīriešiem — 52 gadi. Viņas vērtējumā, ar jebkuru cilvēku vecumā virs 50 gadiem ir būtiski runāt par sabiedrības veselību dzīvesveidu, profilaksi un veselības pratību, jo gados vecāku cilvēku skaits tuvākajā nākotnē tikai pieaugs.

Patlaban Veselības ministrija ir izstrādājusi HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023. ‑ 2027.gadam, kurš atrodas saskaņošanas posmā.

VM pārstāve Anita Segliņa skaidroja, ka plāna mērķis ir mazināt inficēšanās riskus, veicināt savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Viens no plāna virzieniem būs sabiedrības informēšana un izglītošana, rīkojot informatīvus pasākumus. Tāpat tiks pilnveidotas sociālas aprūpes pakalpojumu sniedzēju zināšanas un izpratne, izstrādāti materiāli pašvaldībām un medijiem.

Vienlaikus plāns paredz ieviest plašāku tuberkulozes riska grupu testēšanu infekcijas noteikšanas, uzlabot diagnostiku paaugstinātam inficēšanās riskam pakļautai sabiedrības daļai. Paredzēts arī uzlabot un pilnveidot epidemioloģisku uzraudzību, kā arī pacientu informētību par tuberkulozes ārstēšanu.