Specdienests: Krievija pastiprināti novēro NATO militārās aktivitātes Baltijas jūrā

Dienesta publiskotajā apdraudējuma novērtējumā un aizvadītā gada darbības pārskatā skaidrots, ka Krievija īsteno tādas spēka demonstrācijas un provokācijas kā, piemēram, nesankcionētu gaisa telpas robežas pārkāpšanu, agresīvu pietuvošanos NATO dalībvalstu lidmašīnām un kuģiem, tādējādi palielinot nejaušu militāru incidentu draudus.

Šo provokāciju mērķis, visticamāk, ir iebiedēt un testēt potenciālo pretinieku. Vienlaikus nav izslēgti mēģinājumi

diskreditēt reģiona valstu reakcijas un aizsardzības spējas, norāda MIDD.

Izlūkdienests atklāj, ka Krievijas bruņoto spēku reformas ietvaros 2024.gadā Latvijas robežai pieguļošais Rietumu kara apgabals tika reorganizēts, tā vietā izveidojot Ļeņingradas un Maskavas kara apgabalus. Formāli tā ir Krievijas atbilde uz Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO, skaidro MIDD.

Jaunizveidotais Ļeņingradas kara apgabals ir atbildīgs par ziemeļrietumu stratēģisko virzienu, kas aptver Baltijas valstis un Skandināviju. Tikmēr Maskavas kara apgabals ir atbildīgs par Centrāleiropas un daļēji Ukrainas virzienu un, visticamāk, tam paredzēts cieši sadarboties ar Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem, teikts pārskatā.

MIDD arī norāda, ka paralēli karam Ukrainā Krievija vismaz formāli ir uzsākusi jaunu vienību veidošanu un esošo vienību

pārformēšanu atbilstoši deklarētajam bruņoto spēku reformas plānam. Piemēram, Karēlijā ir izveidots jauns armijas korpuss, bet Latvijai vistuvāk izvietotās 6.vispārējā karaspēka armijas sastāvā esošās abas motostrēlnieku brigādes tiek pārveidotas par divīzijām. Baltijas flotes jūras kājnieku brigādi, kas izvietota Kaļiņingradas eksklāvā, plānots pārformēt par divīziju.

Izlūkdienesta pārskatā skaidrots, ka jaunu vienību veidošana vai paplašināšana pagaidām vēl nenozīmē reālu spēku pieaugumu Latvijas robežu tuvumā, jo lielākā daļa Krievijas militāro resursu joprojām tiek novirzīti uz Ukrainu.

MIDD arī akcentē, ka sauszemes spēkos galvenā prioritāte ir mobilizētā personāla, rezervistu un līgumdienesta karavīru apmācība pirms nosūtīšanas uz karadarbības zonu. Dienests secinājis, ka apmācības procesā īpaša uzmanība tiek veltīta dažāda veida bezpilota gaisa kuģu sistēmu izmantošanai.

Savukārt gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības vienībās galvenās aktivitātes ir saistītas ar izlūkošanu, spēka demonstrāciju un cīņu pret Ukrainas bezpilota gaisa kuģu sistēmām un raķetēm, kas raidītas pa mērķiem Krievijas teritorijas dziļumā. MIDD secinājis, ka trīs kara gadu laikā Krievijai tā arī nav izdevies pilnvērtīgi nodrošināt savas teritorijas aizsardzību pret šāda veida draudiem.

Pārskatā arī norādīts, ka pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas bruņotajos spēkos ir ierobežotas ne tikai stratēģiska, bet arī operacionāli taktiska līmeņa mācības, kas, visticamāk, ir saistīts ar personāla un militārās tehnikas trūkumu.

Šogad Krievija un Baltkrievija plāno rīkot kopīgas stratēģiskās mācības «Zapad-2025», kam pamatā jānotiek Baltkrievijas teritorijā, bet mācību mērogs un aptvertā teritorija lielā mērā būs atkarīga no situācijas Krievijas karā pret Ukrainu, norāda dienestā.

Kā vēstīts, MIDD pārskatā arī skaidrojis, ka vidējā un ilgtermiņā Krievijai būs arvien grūtāk atgriezties pie miera laika ekonomikas — tas savukārt rada iekšējo pieprasījumu uzturēt agresīvu ārpolitiku un turpināt bruņošanos.

MIDD norāda, ka Krievijā notiek apjomīga militārā reforma, kuras ietvaros plānots palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu no viena līdz pusotram miljonam karavīru. Nozīmīgākās izmaiņas plānotas tieši rietumu stratēģiskajā virzienā.

«Ticams, ka pilnīgu reformas mērķu sasniegšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, iespējams, pat dekāde, taču sagaidāms, ka Krievijas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs Latvijas pierobežā sāks pieaugt, samazinoties karadarbības intensitātei Ukrainā,» vērtē dienestā.

Vienlaikus dienestā uzsver, ka pašreizējos apstākļos Krievijai nav militāro spēju vēl vienai stratēģiska līmeņa sauszemes operācijai.