Šogad par trešdaļu audzis trešo valstu pilsoņu skaits, kas Latvijā pieteicies vecāku pabalstiem

Kā informēja VSAA Statistikas daļā, no 844 trešo valstu vecāku pabalstu saņēmējiem šogad 332 ir sievietes, bet 512 — vīrieši.

Šogad minētajā periodā lielākā daļa — 30% — no trešo valstu pilsoņu vecāku pabalstu saņēmējiem ir Ukrainas pilsoņi, 23% — Uzbekistānas pilsoņi, 15% — Krievijas pilsoņi, bet 10% — Tadžikistānas pilsoņi.

Salīdzinoši pērn pirmajos deviņos mēnešos vecāku pabalstu saņēma 628 trešo valstu pilsoņi, to vidū 337 bija sievietes un 291 vīrietis. Savukārt 2023. gada periodā no janvāra līdz septembrim vecāku pabalstu saņēma 421 trešo valstu pilsonis, tostarp 265 sievietes un 156 vīrieši.

VSAA rīcībā neesot informācijas, kuru trešo valstu pilsoņu pabalstu saņēmēju bērni nedzīvo Latvijā, kā arī iestāde neesot informēta, pamatojoties uz kāda uzturēšanās atļauju veida pabalstu pieteicēji uzturas Latvijā.

VSAA Statistikas daļā vērtē, ka pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis vecāku pabalsta saņēmēju Uzbekistānas un Tadžikistānas pilsoņu skaits, jo īpaši pabalstus pieteikušo vīriešu skaits.

Labklājības ministrija (LM) atzīmē, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri strādā Latvijā uz terminētu laiku, bet kuru ģimene un bērni dzīvo ārpus Latvijas. Pašreizējais regulējums ļauj šādām personām saņemt vecāku pabalstu arī pēc darba attiecību izbeigšanās un termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma, jo nav noteikts, cik ilgam laikam pabalsts piešķirams.

Strauji pieaug tendence, ka vecāku pabalstu pieprasa bērnu tēvi, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, Uzbekistānas un Tadžikistānas, kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī, pauda LM.

Rezultātā ar Latvijas sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek finansēts ilgstošs atbalsts ģimenēm ārvalstīs. LM uzskata, ka šāda prakse neatbilst pabalsta mērķim, tāpēc to iecerēts mainīt.

Turklāt trešās valsts valstspiederīgā Latvijā veiktās apdrošināšanas iemaksas trīs vai sešu mēnešu periodā ir salīdzinoši ļoti niecīgs pienesums pret izmaksāto vecāku pabalstu 13 vai 19 mēnešu garumā, vērtē LM. Tāpēc valdībā atbalstītajos LM grozījumos likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» paredzēts, ka vecāku pabalstu izmaksā tikai par bērniem, kuriem ir piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Izņēmums attiektos uz personām, kas ir sociāli apdrošinātas Latvijā, vai tās ģimenes locekļiem, kas dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveicē vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.