Šmits: Lēmums par Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegumu ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzvēra, ka jautājums par Krievijas graudiem tika aktualizēts novembrī, tādējādi ir pagājuši vairāki mēneši, bet progresa nav. Tostarp ar Zemkopības ministriju (ZM) tika apspriesti vairāki mehānismi, kurus bija iespējams ievest ātri, bet tas nav izdarīts.

Viņa stāstīja, ka sarunās ar ZM tika apspriestas iespēja ieviest gan pastiprinātas analīzes graudiem no Krievijas, gan sadārdzināt konkrēto izmeklējumu cenas. Iniciatīvas tā arī nav realizētas.

ZM Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane informēja, ka patlaban notiek sarunas tikai par Krievijas graudu importa aizliegumu. Par tranzīta aizliegumu saņemti iebildumi no Satiksmes ministrijas. Tāpat viņa uzsvēra, ka aizliegums būtu jāīsteno Eiropas Savienības (ES) līmenī, nevis tikai Latvijā.

Savukārt Dzelzkalēja-Burmistre atgādināja, ka Latvijā zemnieki strādā negodīgas konkurences apstākļos, jo Krievijas graudiem ir mazākas kvalitātes prasības un tie tiek tirgoti par zemākām cenām. Vienlaikus Latvijā zemnieki jau 2022.gada nogalē «izpildīja savu mājasdarbu» un pārtrauca izmantot Krievijas minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, tādējādi sadārdzinot pašizmaksu vairākas reizes.

Freimane gan norādīja, ka, aizliedzot Krievijas graudu pārkraušanu Latvijas ostās, tie tiktu pārkrauti citās Eiropas ostās un vietējiem zemniekiem tāpat nāktos ar Krievijas graudiem konkurēt. Savukārt diskutējot par graudu tranzīta aizliegumu, jāņem vērā starptautiskās arēnas viedoklis, piemēram, pārtikas piegādes uz Āfriku.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) uzsvēra, ka tieši uz Latviju, kā vienu no lielākajām graudu importētājām, gulstas lielākā morālā un ekonomiskā atbildība. Turklāt Latvijai būtu ne tikai jāziņo Eiropas Komisijai par problēmu kā tādu, bet jārāda piemērs un jāpiedāvā risinājums. Viņas ieskatā Latvija var patstāvīgi aizliegt Krievijas graudu transportu un pārkraušanu Latvijā, par to iepriekš informējot ES.

Savukārt Šmits norādīja, ka, lielākajām Baltijas ostām sadarbojoties un pārtraucot sniegt pakalpojumus Krievijai, tiktu būtiski iedragāts ne tikai Krievijas imports ES bet arī tranzīts. 

Gan Šmits, gan Ābrama norādīja, ka no ES iniciatīva nenāks, un ir jārīkojas pašiem. Patlaban būtu nepieciešams rīcības plāns no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) par to, kas tiks darīts ar Krievijas graudiem.

Savukārt runājot par potenciālajiem zaudējumiem ostu un transporta nozarēm, deputāti norādīja, ka lielākās bažas ir tieši par dzelzceļu, jo VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitasuzņēmumam SIA «LDz Cargo» Krievijas graudu pārvadāšana veido 36% apgrozījuma. Ostas pārkārtosies veiksmīgāk.

Ābrama apsvēra arī iespēju, ka patlaban situācija tiek «iekrāsota» drūmāka, nekā tā patiesībā ir.

Dzelzkalēja-Burmistre gan atgādināja, ka ir precedenti, kad dalībvalstis var lūgt EK finansējumu nozaru stabilizēšanai.

Arī Šmits uzsvēra, ka, ņemot vērā kara ietekmi uz ES robežu, EK «jau sen bija laiks» izstrādāt savai Austrumu robežai ekonomiskā atbalsta plānu.

Jau vēstīts, ka, pēc ZM datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja ES aiz Spānijas.

ZM norāda, ka 2023.gada desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022.gada periodu — par 15% mazāk.

Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija — 281 miljona eiro vērtībā.

2023.gada desmit mēnešos 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas. Pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt, rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstumi lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, veidoja 44%, graudaugi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, veidoja 24%, dārzeņi, galvenokārt, zirņi — 14%, bet tauku un eļļas, galvenokārt rapšu eļļa un eļļu nogulsnes — 8%.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Krievijas graudu importa un tranzīta aizliegšana Latvijas ostu un dzelzceļa pārvadājumu nozarēm varētu nest kopumā 100 miljonu eiro zaudējumus.

Ministrijā norāda, ja Latvijā aizliegtu dzelzceļam pārvadāt un ostām pārkraut, četrus miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un lauksaimniecības produktu, kas ir prognozētais apmērs 2024.gadam, ostu ieņēmumi samazinātos par 60 miljoniem eiro, bet dzelzceļa — par 40 miljoniem eiro.