Šmite-Roķe: Svarīgi nezaudēt informācijas apmaiņu ar tiesībsargājošajām iestādēm un nemazināt kontroli VID iekšienē

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija — no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

«Izaicinājumi un risināms jautājums ir datu pieejamība. Šobrīd mēs esam zināmā mērā saslēgti vienā datu sistēmā. Izaicinājums ir, lai arī turpmāk, atdalot no VID NMPP, informācijas plūsma saglabātos un viņiem būtu atbilstoša piekļuve datiem, nevis par katru jautājumu būtu jāsniedz pieprasījums. Iestādes nodalīšanai noteikti nebūtu jāpalielina administratīvais slogs,» sacīja Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka VID ir arī ļoti laba sadarbība ar visām citām iestādēm — Valsts policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Arī viņiem ir piekļuve VID datu noliktavām. Ar NMPP būtu jābūt vēl plašākai informācijas apmaiņai, bet tam visam ir jābūt noteiktam likumā, jo arī Datu valsts inspekcijai ir uzdevums sekot datu aizsardzībai, lai neviens informāciju neizmantotu mērķiem, kam tā nav paredzēta. Tādēļ galvenais ir normatīvajā aktā noformulēt mērķus, kādiem izmanto datus un cik ilgā periodā drīkst šos datus izmantot. Vienlaikus neviena interesēs nav bremzēt kriminālprocesus tādēļ, ka kaut kāda informācija nav pieejama.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) funkcijas šobrīd principā dublējas ar KNAB, skaidroja Šmite-Roķe. Arī IDP ir atsevišķa tiesībaizsardzības iestāde, un ģenerālprokurors jau sen ir paudis, ka Latvijā ir par daudz tiesībaizsardzības iestāžu, it īpaši, ja tik ļoti uzskatāmi dublējas šīs funkcijas. 

Šmite-Roķe skaidroja, ka šobrīd darba plānā un arī Finanšu ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam ir uzsvars, ka nevis viens pret vienu pārceļ IDP uz KNAB, bet izdala operatīvās darbības un izmeklējošās darbības. 

«IDP ir arī iekšējās kontroles mehānismi. Turklāt nav jau tā, ka IDP iekšējās kontroles cilvēki staigā pa kabinetiem un skatās, ko citi dara. Tā visa ir zināmā mērā automātiska datu analīze. Ir domāts, un es arī cīnīšos par to, lai šie darbinieki paliek, un nav nozīmes, kā mēs nosaucam šo struktūrvienību, bet tā paliek kā instruments VID ģenerāldirektora rīcībā. Arī maznozīmīgi pārkāpumi tiek pamanīti, un attiecīgos likumā noteiktos gadījumos mēs nododam informāciju KNAB soda piemērošanai. Šie cilvēki paliks VID un būs atbalsts VID ģenerāldirektoram,» sacīja Šmite-Roķe.

Jautāta, vai IDP pārcelšana uz KNAB tomēr nerada risku, ka grūtāk būs atklāt lietas, kurās digitāli izsekojamie ceļi apzināti tiek apieti, piemēram, pēdējā atklātajā muitnieku kukuļņemšanas lietā bija izstrādāta «skapīšu sistēma», kā nodot tālāk kukuļos saņemto naudu, Šmite-Roķe atzina, ka tā tiešām bija smalki izdomāta shēma, kā naudu mest iekšā skapītī kā krājkasītē. Šādus gadījumus ir grūti atklāt, izmantojot datu sistēmas, tādēļ šeit bija efektīvs operatīvās izlūkošanas darbs. 

Šmite-Roķe norādīja, ka to turpmāk darīs KNAB, un viņa cer tuvāko nedēļu laikā tikties ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi un pārrunāt šīs lietas, vienojoties, ka KNAB pēc IDP pārņemšanas nepametīs novārtā un potenciālos «skapīšus» operatīvās darbības rezultātā atklās un likvidēs. VID vadītāja pauda uzticību tiesībaizsardzības iestādēm, ka viņi pildīs godprātīgi visas šīs funkcijas. 

«Mēs parādīsim to labo praksi, kāda ir VID, un ceru, ka tā netiks mazināta. Mēs paši gribam ticēt, ka korupcijas perēkļi ir likvidēti. Mēs arī nejūtam, ka tādi lieli korupcijas perēkļi tagad varētu būt. Bet es arī nevarētu skaļi apgalvot, ka korupcijas risku nav vai tie tādi atkal nevarētu uzrasties. To nevar atļauties neviens tāda veida iestādes vadītājs, jo tur, kur ir liela nauda, pietiekami liela vara, kur ir piekļuve datiem un informācijai, kārdinājumi kādiem atsevišķiem vājiem cilvēkiem var būt pietiekami lieli,» sacīja Šmite-Roķe. 

Tāpēc viņa uzsvēra, lai kāds, kurš iedomājas, ka, nodalot IDP, tagad būs brīvākas rokas, sadzird, ka tas noteikti tā nebūs. Šmite-Roķe norādīja, ka VID būs ļoti cieša sadarbība ar KNAB un arī IDP cilvēki, kas paliks strādāt VID, katru dienu sekos notiekošajam. 

«Tīri cilvēciski es to uzskatīšu par personīgi manis nodošanu, ja kāds cilvēks uzskatīs par iespējamu izmantot savu varu vai stāvokli valsts pārvaldē koruptīvās lietās,» piebilda Šmite-Roķe.