Smiltēns aicina VDD vērtēt Daugavpils mēra Elksniņa izteikumus saistībā ar robežas stiprināšanu

Smiltēns norāda, ka pēc Ministru kabineta marta sākumā pieņemtā plāna par Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanu Elksniņš «Facebook» kontā ar vairāku stundu atšķirību publiskojis divus dažādus kritiski vērtējamus paziņojumus krievu un latviešu valodā.

Paziņojumā krievu valodā Daugavpils mērs esot kritizējis plānu, «to novērtējot tikai no iedzīvotāju neērtību un tiem noteikto ierobežojumu skatpunkta», kā arī asi kritizējis atbildīgo iestāžu publisko komunikāciju par plānu, «tādējādi apšaubot objektīvo vajadzību stiprināt Baltijas valstu un NATO austrumu robežu», kas ārkārtas situācijā var negatīvi ietekmēt Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas mūsu valsts teritorijā, pauž AS politiķis.

Kritiski vērtējami augstas pašvaldības amatpersonas centieni biedēt iedzīvotājus ar iespējamām neērtībām, pilnībā noklusējot vai noniecinot nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts aizsardzības spējas, uzsver Smiltēns.

Tādēļ Saeimas sekretārs aicina VDD izvērtēt Elksniņa paziņojumus, pārbaudot, «vai to patiesais mērķis nav pakāpeniski un sistemātiski graut Latvijas iedzīvotāju ticību izvēlētajam stratēģiskajam drošības politikas kursam, kas turklāt atbilst NATO aizsardzības plānam».

«Šis ir jau kārtējais Daugavpils mēra paziņojums, kas nav tulkojams nekā citādi kā sašķeltības un neuzticēšanās sēšana. Tā vietā, lai kā lielas pierobežas pašvaldības vadītājs atbildīgi ieguldītu savu artavu kopējās drošības vairošanā, Elksniņs ciniski dara pretējo, laipodams starp populismu un kremļa naratīviem,» akcentē Smiltēns.

AS norāda, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, ka šis plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi, proti, aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas, kam paredzēts finanšu ieguldījums 303 miljonu eiro apmērā.

Šāda plāna izstrādes vajadzība ir saskaņā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru 2024.gada janvārī parakstīto vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai tādējādi stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas, kā arī tās izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.