SM: Utopiskie plāni par ātrgaitas šosejām līdz lielākajām pilsētām netiks realizēti

Iepriekš bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita izziņotie solījumi līdz 2040.gadam savienot Latvijas lielākās pilsētas un Rīgu ar ātrgaitas ceļiem bija politiski bezatbildīgi, jo šādu plānu realizācijai būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro, pauda Dubkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka situācija nozarē ir nopietna, finansējums ceļu būvei sarūk, turklāt jaunajā plānošanas periodā autoceļu būvniecībai nav iespējams izmantot Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Tāpat netiek pildīts likumā «Par autoceļiem» noteiktais — novirzīt Valsts autoceļu fondam ceļu būvei 80% no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, jo likumā ir teikts «ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi».

Dubkēvičs informēja, ka atbilstoši likumā «Par autoceļiem» noteiktajam Valsts autoceļu fonda finansējumam nākamgad būtu jābūt 563,9 miljoniem eiro, taču nākamgad ceļu būvei pieejamais finansējums būs 187 miljoni eiro.

Tādēļ SM strādā lai atrastu citus finansējuma avotus, piemēram, PPP projektus un militārās mobilitātes līdzekļus, teica Dubkēvičs. Viņš piebilda, ka SM neplāno atteikties no Rīgas apvedceļa pārbūves, tāpat tiek strādāts pie Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūves.

SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālis Vectirāns informēja komisijas deputātus, ka jaunajā ES TEN-T regulā, kura stājās spēkā šovasar, vairs nav ietverta prasība pārbūvēt TEN-T tīkla ceļus par ātrgaitas ceļiem. Patlaban regula prasa veidot divlīmeņu šķērsojumus, kā arī atdalīt pretējā virziena brauktuves, piemēram, ar barjerām vai citiem līdzekļiem.

VSIA «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs piebilda, ka no ikdienas autobraucēja viedokļa nav īpašas starpības starp ātrgaitas autoceļu un parastu ceļu ar divām braukšanas joslām katrā virzienā (2+2), vienīgi ātruma ierobežojumi. Akimovs piebilda, ka LVC nav atteicies no domas atsevišķās vietās būvēt 2+2 ceļus, bet ir jāizvērtē to ekonomiskais pamatojums.

Vectirāns informēja, ka ceļu būvdarbi tiek plānoti pēc prioritātēm — seguma stāvoklis, satiksmes intensitāte un reģionālā vienlīdzība.

Vectirāns arī uzsvēra, ka Bauskas apvedceļu, kuru plānots izbūvēt primāri, varētu pabeigt līdz 2028.gadam, bet Iecavas apvedceļš tiktu realizēts pēc tam.

Tāpat Vectirāns informēja, ka no valsts galvenajiem autoceļiem labā un ļoti labā stāvoklī ir 76%, no reģionālajiem ceļiem — 52%, bet no vietējiem ceļiem — 15%.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka par ES fondu līdzekļiem būvētajiem ceļiem ik pēc noteikta laika, piemēram, astoņiem vai desmit gadiem, ir jāatjauno segums, kas nereti izraisa iedzīvotāju izbrīnu — kāpēc uz labiem ceļiem tiek veikti remontdarbi. Vectirāns skaidroja, ka, neveicot šo atjaunošanu, varētu sagaidīt ES iebildumus par piešķirto līdzekļu izlietošanas pamatotību.

Vectirāns piebilda, ka tuvāko sešu mēnešu laikā SM atjaunos iepriekš izstrādāto Latvijas autoceļu stratēģiju «2040», un iepazīstinās ar to sabiedrību.