SM turpmāk katra mēneša beigās MK iesniegs «Rail Baltica» progresa ziņojumu

SM patlaban sagatavojusi progresa ziņojumu par «Rail Baltica» ieviešanu Latvijā 2026. gada jūnijā.

Ziņojuma mērķis ir nodrošināt valdību ar operatīvu pārskatu par projekta aktuālajiem jautājumiem un to virzību. Turpmāk progresa ziņojums tiks iesniegts izskatīšanai MK katra mēneša pēdējā nedēļā.

Progresa ziņojums sniedz informāciju par projekta tehnisko risinājumu pielāgošanu pieejamajam finansējumam, apvienotā tilta pār Daugavu turpmāko attīstību, «Rail Baltica» elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līgumā īstenotajām aktivitātēm, kā arī citām projekta virzībai būtiskām darbībām.

Vienlaikus ir noteikti turpmākie rīcības virzieni attiecībā uz grozījumiem piecos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI/CEF) finansēšanas līgumos, kurus paredzēts iesniegt izskatīšanai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā (CINEA) pēc izskatīšanas MK. Plānotie grozījumi paredz pagarināt finansēšanas līgumos noteikto darbu izpildes termiņu līdz diviem gadiem un pārcelt finansējumu starp projekta aktivitātēm. Tādējādi tiks nodrošināts pieejamais EISI finansējums Rīgas lidostas stacijas savienojumam ar Imantas staciju, zemes atsavināšanai un «Rail Baltica» pamattrases dienvidu posma būvdarbu uzraudzības aktivitātēm, norāda ministrijā.

Papildu finansējuma piesaistei SM sadarbībā ar projekta ieviesējiem sagatavos «Rail Baltica» Latvijas prioritāro aktivitāšu pieteikumu Eiropas Komisijas (EK) izsludinātajā EISI uzsaukumā («CEF Reflow call»). Kopumā transporta infrastruktūras būvniecībai un modernizācijai Eiropas Savienībā (ES) un EISI asociētajās valstīs Ukrainā un Moldovā būs pieejams 1,1 miljards eiro.

Tostarp 350 miljoni eiro paredzēti dzelzceļa projektiem TEN-T pamattīklā, 260 miljoni eiro — Kohēzijas politikas īstenošanas valstu projektiem, savukārt 130 miljoni eiro — militārās mobilitātes projektiem. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz šā gada 6. oktobrim. SM uzsver, ka pašreizējā ES 2021.-2027. gada budžeta periodā šī ir pēdējā iespēja piesaistīt finansējumu transporta infrastruktūras projektu īstenošanai, investējot iepriekšējos konkursos finansēto projektu neizlietotos ES finanšu līdzekļus.

Tāpat ministrijā atzīmē, ka svarīgs darba virziens ir arī būvdarbu iepirkuma organizēšana «Rail Baltica» pamattrases posmiem Latvijas-Lietuvas pierobežā, ko īstenos SIA «Eiropas dzelzceļa līnijas» (EDzL). Iepirkums tiks izsludināts būvdarbiem pierobežu posmā būvatļaujām BP9, BP10 un BP11. Plānotie darbi ietver dzelzceļa infrastruktūras apakšbūves izbūvi, inženierbūvju būvniecību, kā arī apkalpošanas un piekļuves ceļu izveidi.

Šogad 10. jūnijā noslēdzās apspriede ar ieinteresētajiem piegādātājiem par plānoto iepirkumu, un tās laikā saņemto tirgus dalībnieku informāciju ņems vērā iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas procesā. Iepirkumu plānots izsludināt tuvākajā laikā, un līguma noslēgšana ar izraudzīto pretendentu plānota līdz 2027. gada janvārim.

Progresa ziņojums ir nosūtīts saskaņošanai Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, atzinuma sniegšanai līdz 27. jūnijam.

Ziņojumā teikts, ka šogad 17. februārī MK izskatīja informatīvo ziņojumu par 2021.-2027. gada plānošanas perioda finansējumu «Rail Baltica» pamattrases uzbēruma būvdarbiem Latvijā. Latvijai pamattrases būvdarbiem ir pieejami 603 miljoni eiro, ar kuriem patlaban nepieciešams veikt būvdarbus 52,66 kilometrus garā pamattrases uzbēruma posmā.

Projekta īstenošana tiek pielāgota pieejamajam finansējumam, tādējādi EDzL veic projektu tehnisko adaptāciju un kapitālieguldījumu (CAPEX) samazināšanu, vienlaikus nodrošinot pilnīgu atbilstību ES finansējuma nosacījumiem un kvalitātes prasībām.

Vienlaikus pamattrases būvnieks pilnsabiedrība «E.R.B. Rail JV» ir veikusi shēmas varianta tehniskās un izmaksu vispārējās aplēses iesniegšanu. Notiek izmaksu aplēses gala validācija no FIDIC inženiera puses, pēc kuras vēl ir nepieciešams shēmas varianta gala apstiprinājums no EDzL, teikts ziņojumā.

Tāpat projekta adaptācija nedrīkst kavēt darbu izpildi, un pamattrases būvniekam savlaicīgi ir jāiesniedz nepieciešamā dokumentācija, lai SM nodrošinātu pilnvērtīgu progresa ziņošanu CINEA.

SM arī informē, ka 2025. gada sākumā konstatēts, ka būvnieka piedāvātā duālā tilta pār Daugavu risinājuma kopējās izmaksas var sasniegt 800 miljonus eiro, būtiski pārsniedzot sākotnējās aplēses aptuveni 199 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā šo izmaksu pieaugumu, pieņemts lēmums pārskatīt projekta tehniskos un finanšu risinājumus, lai mērķtiecīgi samazinātu kopējos projekta kapitālieguldījumus.

Patlaban Tiesību aktu projektu publiskajā portālā saskaņošanai nodots arī SM sagatavotais informatīvais ziņojums par apvienoto tiltu pār Daugavu, ar kuru SM sniedz pārskatu par Daugavas duālā tilta attīstību «Rail Baltica» projektā kopš 2018. gada, izvērtējot līdzšinējos tehniskos risinājumus, finansēšanas iespējas, izmaksu izmaiņas un projekta īstenošanas riskus.

Saistībā ar apakšstacijas «Iecava RB» izbūvi patlaban saskaņošanas procesā ir informatīvais ziņojums par ieguldījumu veikšanu AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) piederošās apakšstacijas «Iecava RB» («Iecava II») izbūvē. Šī informatīvā ziņojuma mērķis ir atļaut veikt ieguldījumus vilces jaudas apakšstacijas un saistītās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai, kas atbilstoši ES un nacionālajam regulējumam piederēs AST.

Saskaņošanas procesā ir arī informatīvais ziņojums par «Rail Baltica» enerģijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līgumā nepieciešamo ilga piegādes laika iekārtu pasūtīšanu, kas patlaban tiek plānota tikai attiecībā uz «Iecava RB» apakšstaciju. Būtiskākais šajā ziņojumā ir protokollēmumā ietvertais punkts par finansējuma nodrošināšanu ilga piegādes laika iekārtu pasūtīšanai, norāda SM.

Iepriekš ierobežotas pieejamības informatīvajā ziņojumā, kas MK tika izskatīts pērn 17. jūnijā, bija minēts, ka ir nepieciešams savlaicīgi pieņemt lēmumu par tā saukto ilga piegādes laika iekārtu pasūtīšanu. Šajā gadījumā tās ir statiskā frekvences pārveidotāja iekārtu komplekts, autotransformatoru iekārtas un saistītie elementi. Atbilstoši pašreizējām prognozēm iekārtu izmaksas varētu sasniegt 28,6 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas būtu attiecināmas pēc to uzstādīšanas atbilstoši CEF līgumu noteikumiem.

Tāpat pērn 18. februārī MK atbalstīja 114,6 miljonu eiro Atveseļošanas fonda finansējuma pārdali, lai pabeigtu būvdarbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā. Savukārt 2025. gada martā un aprīlī parakstītas līguma izmaiņas ar būvnieku apvienību «Bererix» par veicamo darbu optimizāciju, lai iekļautos pieejamajā finansējumā un termiņos. Atbilstoši EDzL sniegtajai progresa informācijai būtisko darbu izpilde notiek atbilstoši plānotajam būvdarbu grafikam.

Ziņojumā teikts, ka CEF projektu faktiskā apguve 2026. gada jūnijā veido 635 974 769 eiro jeb 40% no kopā pieejamajiem 1 598 067 878 eiro. Apguve šā gada piecos mēnešos veido 72 109 486 eiro, tostarp maijā 8 840 459 eiro.

«Rail Baltica» projekta īstenošanai Latvijā 2026. gada budžetā paredzēts apgūt no 310 līdz 355 miljoniem eiro, no kuriem aptuveni 297,2-342,2 miljoni eiro tiks novirzīti «Rail Baltica» būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro — būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai.

Ministrijā norāda, ka, ņemot vērā aktuālo informāciju par CEF projektu ieviešanas progresu un aktualizētajām izmaksām, SM kopīgi ar Baltijas valstu kopuzņēmumu AS «RB Rail» un EDzL gatavo CEF granta līgumu grozījumus. Patlaban notiek neoficiālas konsultācijas ar CINEA par iespējamajiem grozījumiem, kurus pieļauj CEF finansējuma piešķiršanas nosacījumi.

Latvijas būtiskie grozījumi paredz 45 miljonu eiro pārcelšanu no Rīgas lidostas estakādes Mārupes virzienā uz estakādi Imantas virzienā, tādējādi nodrošinot finansējumu Rīgas lidostas stacijas savienošanai ar Imantas staciju. Tāpat grozījumi plānoti, lai efektīvāk izlietotu zemes atsavināšanai pieejamo finansējumu, paplašinot ģeogrāfisko teritoriju, kurā ir iespējams saņemt līdzfinansējumu zemes atsavināšanai.

Latvijas būtiskākie grozījumi paredz Skultes būvniecības bāzei plānotā finansējuma pārcelšanu uz būvdarbiem posmā Misa-Lietuvas robeža, daļu no finansējuma atgriežot CINEA.

Tāpat tuvojas noslēgumam «RB Rail» organizētais kontroles, vadības un signalizācijas (CCS) sistēmu iepirkums, un līguma parakstīšana plānota 2026. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī. Latvijas puse patlaban izvērtē līguma nosacījumus un finansējuma piesaistes iespējas, kā arī finansējuma saistību izpildes iespējas.

Ministrijā uzsver, ka «Rail Baltica» projekta galvenais ES finansējuma avots ir CEF. Tā ir ES transporta infrastruktūras programma, kas paredzēta stratēģisku pārrobežu projektu finansēšanai Eiropas transporta tīklā (TEN-T). «Rail Baltica» ir viena no Latvijas prioritātēm nākamajā plānošanas periodā, un tiek prognozēts, ka Latvija nākamajā plānošanas periodā varētu saņemt lielāku CEF finansējumu nekā 2021.-2027. gada plānošanas periodā saņemtais viens miljards eiro.

Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.