SM: Atjaunotajā autoceļu stratēģijā pašvaldībām būs lielāka loma reģionālo un vietējo autoceļu būvniecībā

SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) norāda, ka aktualizētais dokuments atbilst reālajai situācijai, nesolot to, ko nav iespējams izdarīt.

Vienlaikus viņš skaidro, ka stratēģija dod lielāku elastību kontekstā ar reģionu ekonomisko attīstību, jo reģionālo un vietējo autoceļu būvniecībā lielāka loma būs pašvaldībām. «Tās vairāk varēs ietekmēt lēmumus par ceļu pārbūvi, piemēram, lai atbalstītu biznesa attīstību savā teritorijā,» uzsver Dubkēvičs.

Ministrijā informē, ka Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040.gadam ir publicēta Tiesību aktu portālā un nodota publiskajai apspriešanai līdz šā gada 4.jūnijam. Aktualizētajā versijā ir noteikti pamatoti mērķi un prioritātes, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) regulējuma izmaiņas, kā arī ņemot vērā nacionālā līmeņa faktorus — šī brīža autoceļu stāvokli un pieejamo finansējumu.

Stratēģijā noteiktais mērķis ir izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot ES valstu sasniedzamību no Rīgas vienas stundas laikā, novadu centru sasniedzamību pa melno segumu un valsts autoceļu pieejamību. Stratēģija paredz ES valstu sasniedzamību un Rīgas apbraukšanu pa divu brauktuvju ceļu, piebilst ministrijā.

Ministrijā norāda, ka reģionālo un vietējo ceļu sasniedzamības nodrošināšanai lielāka loma noteikta pašvaldībām, dodot iespēju sekmēt ekonomikas attīstību. Līdztekus pagasta pārvaldes sasniedzamībai pašvaldībām būs iespēja izvēlēties autoceļa pārbūvi arī uz citu nozīmīgu vietu.

Aktualizētajā stratēģijā ir noteikts, ka valsts autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī pieejamība tiks nodrošināta ar ikdienas uzturēšanu.

Tāpat dokumentā ietverti tādi jautājumi kā pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktās teritorijas autoceļu attīstībai, inženiertīklu izvietošana pie ceļiem un citi.

Stratēģiju izveidoja ekspertu darba grupa SM vadībā, kurā piedalījās Autoceļu padomē iesaistīto organizāciju, kā arī institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ir saistīti ar autoceļu jomu.

LETA jau ziņoja, ka valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, atbilstoši SM saskaņošanai virzītajam informatīvajam ziņojumam par Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam, ir nepieciešami 2,902 miljardi eiro.

Lai veiktu pilnvērtīgu visu valsts autoceļu stāvokļa uzlabošanu, kas ietver gan to būvniecību, gan uzturēšanu, kā arī mērķdotāciju pašvaldību ceļiem vismaz 25% apmērā, būtu nepieciešami 816,4 miljoni eiro gadā, norāda SM.

Likuma «Par autoceļiem» noteiktais autoceļu finansējuma apmērs atbilstoši 2025. līdz 2027.gada nodokļu iekasējuma plānam paredzams no 817 līdz 863 miljonu eiro, kas ļautu būtiski uzlabot valsts autoceļu stāvokli. Tomēr no valsts budžeta finansējuma ceļu atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 306-362 miljonus eiro.

SM izvirzījusi mērķi palielināt Valsts autoceļu fondam piešķirtos līdzekļus, kas esot izdarāms, pakāpeniski nodrošinot likuma «Par autoceļiem» noteikto nodokļu un nodevu ieņēmumu novirzīšanu ceļiem.

SM uzsver, ka valsts galveno autoceļu būvniecībā līdz 2040.gadam par prioritāti jāizvirza galveno autoceļu pārbūve, galveno autoceļu tīklā izveidojot pēc iespējas vairāk divu brauktuvju ceļu posmus 1000 kilometru garumā. Tāpat autobusu pieturas jāparedz tikai atdalītas no brauktuves, sabiedriskā transporta pasažieru plūsma pāri brauktuvei jāparedz pa vairāklīmeņu šķērsojumu, kā arī autoceļi aprīkojami ar dzīvniekus aizturošiem žogiem un dzīvnieku pārejām, kā arī ar prettrokšņu elementiem.

SM norāda, ka pirmajā posmā, proti, no 2026. līdz 2030.gadam prioritārais virziens ir Bauskas šoseja (A7), iekļaujot Bauskas apvedceļa izbūvi 60,1 kilometra garumā, un Rīgas apvedceļa posma Baltezers-Saulkalne (A4) pārbūve.

Savukārt otrajā posmā, proti, no 2030. līdz 2035.gadam prioritārais virziens ir Rīgas apvedceļa posms Salaspils-Babīte (A5) un tā savienošana ar A4, iekļaujot tiltu pāri Daugavai.

Trešajā posmā, proti, no 2035. līdz 2040.gadam attīstības virziens ir esošu divu brauktuvju autoceļu pārbūve, kurā paredzēts realizēt Vidzemes šosejas (A2) līdz Lorupes gravai, Jelgavas šosejas (A8) un Jūrmalas šosejas (A10) pārbūvi.

Tāpat trešajā posmā par divbrauktuvju ceļiem paredzēts pārbūvēt Daugavpils šosejas (A6) posmu Koknese-Pļaviņas 17 kilometru garumā, Tallinas šoseju (A1) 90 kilometru garumā un Ventspils šosejas (A10) posmu Jūrmala-Tukums 48,4 kilometru garumā.

Vienlaikus, ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu, prioritāri tikšot pārbūvēti reģionālie autoceļi, kas savieno pilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā, kā arī nodrošina pārrobežu savienojumus, kuros ir liela satiksmes intensitāte. Tāpat starp prioritārajiem ir reģionālie autoceļi, kas savieno citus reģionālos ceļus un kuros ir vidēja satiksmes intensitāte. Pavisam kopā prioritātes mērķu sasniegšanai nepieciešams papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā.

SM norāda, ka attiecībā uz vietējiem autoceļiem līdz 2040.gadam no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, uz novada centru ir jānodrošina iespēja nokļūt pa autoceļu ar labā stāvoklī esošu melno segumu.

Lai izbūvētu pamatotos TEN-T pamattīkla posmus, nepieciešami 1,9 miljardi eiro (bez Bauskas privātās un publiskās partnerības projekta (PPP)), savukārt, lai izbūvētu visus TEN-T pamattīkla posmus, ir nepieciešams 6,1 miljards eiro (bez Bauskas PPP). SM līdz 2030.gadam jāizstrādā pamatojums visu TEN-T pamattīklā esošo valsts galveno autoceļu pārbūvei.

Lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, ir nepieciešams papildu 365 miljonu eiro finansējums, kā arī papildu finansējums 391,4 miljonu eiro apmērā līdz 2040.gadam. Savukārt, lai realizētu valsts reģionālo un vietējo autoceļu attīstības stratēģijas līdz 2040.gadam otrās prioritātes jeb uzlabotu vietējo sasniedzamību papildu finansējums līdz 2030.gadam veido 198 miljonus, bet līdz 2040.gadam — 165,9 miljonus.

Iepriekš SM pārstāvji informēja, ka plānots pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju laika posmam līdz 2040.gadam, lai nodrošinātu ES jaunā regulējuma pārņemšanu, kā arī, ņemot vērā nacionālā līmeņa faktorus, piemēram, šī brīža autoceļu stāvokli, pieejamo finansējumu un stratēģijās izvirzītos mērķus.

LETA jau ziņoja, ka 2021.gada jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu, kurā bija plānots līdz 2040.gadam Latvijā izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā.

Pēc tā brīža aprēķiniem 1000 kilometri valsts galveno autoceļu pārbūves par ātrgaitas divu brauktuvju autoceļiem indikatīvās būvniecības izmaksas 2020.gada cenās kopā būtu 5,206 miljardi eiro. Vienlaikus tika norādīts, ka katra projekta precīzas izmaksas iespējams noteikt tikai pēc detalizēta būvprojekta izstrādes. Tāpat izmaksas ir atkarīgas no objekta novietojuma, sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem.