Slimnīcu biedrības vadītājs: Tuvojamies kritiskam gultasvietu piepildījumam

«Situācija paliek arvien sliktāka,» rezumēja Kalējs, norādot, ka kopējais stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt, jo aizvien slimnīcās tiek ievietoti vairāk nekā izrakstīti.

Pašas par sevi gultas neko nedod, jo visa pamatā ir personāls, skaidroja Kalējs, piebilstot, ka šajā ziņā «situācija ir diezgan kritiska». Personāla trūkums biedrības vadītāja ieskatā patlaban ir būtiskākā problēma, jo ievērojams skaits mediķu ir noteikti kā kontaktpersonas, vai arī paši ir saslimuši ar Covid-19.

«Slimnīcas mēģina nodrošināt gultasvietu rezervi, bet paralēli tam ir jādomā, kur ņemt personālu,» atklāja Kalējs. Turklāt, pēc viņa sacītā, ir jārod veids, kā celt darbinieku motivāciju, kas patlaban esot visai zema. Vienlaikus arī mediķu interese pāriet uz Covid-19 pacientu ārstēšanu neesot viennozīmīga, jo ārstniecības personu vidū ir vērojams satraukums par inficēšanos, veicot darba pienākumus.

Līdz ar to būtiski ir rast veidu, kā celt šo darbinieku motivāciju, uzsvēra biedrības valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa paustā, piemaksas ir viens no motivācijas faktoriem, tomēr Latvijā mediķiem piešķirto piemaksu apmērs Baltijas valstu mērogā neesot gana augsts.

Kalējs piebilda, ka attiecībā pret mediķiem, kuri aprūpē vai strādā tieši ar Covid-19 pacientiem, Latvijā piešķirtās piemaksas esot ievērojami zemākas nekā pārējās Baltijas valstīs. Piemēram, Lietuvā šo piemaksu apmērs var sasniegt pat 100%, kamēr Igaunijā piemaksās tiek izmaksāta absolūta summa, nevis procentuāls apmērs atkarībā no mēnešalgas, skaidroja LSB vadītājs.

Vienlīdz svarīgs aspekts ir drošības nodrošināšana darbiniekiem, kas ietvertu arī individuālās aizsardzības līdzekļu pieejamību. Vaicāts par to pieejamību, Kalējs norādīja, ka «uz doto brīdi ir pietiekams daudzums individuālās aizsardzības līdzekļu, bet tiem ir tikai atpakaļejoša funkcija».

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs atklāja, ka patlaban ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumu pieejamību notiek, vadoties pēc cilvēkresursu pieejamības. Proti, ja slimnīcā saslimst vai par kontaktpersonām kļūst konkrētas nodaļas mediķi, tad automātiski atceļas arī konkrēti pakalpojumi, ko slimnīca var sniegt, pašreizējo situāciju raksturoja Kalējs.

Viņš tostarp uzsvēra, ka, neatkarīgi no personāla pieejamības, neatliekamā medicīniskā palīdzība joprojām visur ir un arī nākotnē saglabāsies kā pirmā prioritāte un pakalpojums, ko būtu vissvarīgāk turpināt sniegt.

LSB ir brīvprātīga darba devēju organizācija — biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.