“Sliktāk kā 1938. gadā Minhenē”: Eiropas politiķu reakcija uz Trampa paziņojumiem par sarunām ar Putinu

Kamēr Tramps Vašingtonā stāstīja par savu sarunu ar Putinu, Eiropas vadošo valstu ārlietu ministri tikās Parīzē, kur apsprieda kara gaitu. Noslēguma paziņojumā viņi apliecināja, ka viņu valstis ir gatavas palielināt palīdzību Ukrainai un atbalstīt tās teritoriālo integritāti.

“Mēs esam gatavi palielināt palīdzību Ukrainai. Mēs apliecinām savu atbalstu tās neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei Krievijas militārās agresijas apstākļos. Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt atbalstīt Ukrainu, līdz tiks panākts taisnīgs, visaptverošs un ilgstošs miers,” paziņojumā norādīja Francijas, Vācijas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas ārlietu ministri, kā arī ES ārpolitikas un aizsardzības resoru vadītāji.

Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka Eiropai noteikti būtu jāpiedalās miera sarunās un ka viņi plāno to apspriest ar amerikāņu sabiedrotajiem.

“Ukrainas neatkarība un teritoriālā integritāte nav apspriežama. Mūsu prioritāte tagad ir stiprināt Ukrainu un nodrošināt tai efektīvas drošības garantijas. Eiropai būtu jāuzņemas galvenā loma jebkurās sarunās,” Parīzes sanāksmes rezultātus rezumēja ES ārpolitikas vadītāja, bijusī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, komentējot Trampa paziņojumus, atsevišķi uzsvēra, ka, viņasprāt, nevajadzētu risināt atsevišķas sarunas.

“Mieru var panākt tikai ar kopīgiem centieniem. Tas ir, ar Ukrainu un ar eiropiešiem. Lai Eiropā atgrieztos miers, mums šis ceļš ir jāiet kopā,” uzsvēra Bērboka intervijā izdevumam “Politico”.

Līdzīgu viedokli pauda arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

“Mēs visi vēlamies tikai mieru. TAISNĪGU MIERU. Ukrainai, Eiropai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir kopīgi jāstrādā pie tā. TAGAD,” sociālajā tīklā X rakstīja Tusks.

Bijušais Zviedrijas premjerministrs un Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs Karls Bilts salīdzināja Trampa un Hegseta paziņojumus ar Eiropas līderu rīcību sarunās ar Hitleru Minhenē 1938. gadā, turklāt ne par labu Trampam.

“Tā, protams, ir novatoriska pieeja sarunām – iet uz lielu piekāpšanos, pirms sarunas ir sākušās. Pat Čemberlens 1938. gadā nenolaidās tik zemu. Un tā Minhene beidzās slikti,” sociālajā tīklā X pauda Bildts.

Trampa iekšpolitiskais oponents, senators demokrāts Ādams Šifs apsūdzēja prezidentu un aizsardzības ministru Ukrainas un ASV interešu nodevībā.

“Sauksim lietas īstajos vārdos – tā ir Ukrainas un mūsu interešu nodevība vēl pirms sarunu sākuma. Tramps, protams, ir meistars darījumu slēgšanā – darījumu par labu Kremlim,” tīklā X paziņoja Šifs.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže intervijā izdevumam “Politico” uzsvēra, ka jebkurās miera sarunās obligāti ir jāiesaista Ukraina un ka Krievija ir jānogurdina karā, lai sarunas būtu veiksmīgas.

“Lai iegūtu miera vienošanos, ir jāvājina Krievija kaujas laukā. Krievijas politika, ekonomika, reliģija, mediji, privātais sektors — tas viss šobrīd ir orientēts uz karu. Tāpēc Krievija ir jāpiespiež uz mieru,» sacīja Braže.

«Ceļš uz mieru ir Krievijas militārās varenības samazināšanās. Investīcijas Ukrainas varenībā ir investīcijas pasaulē. Un Krievijas vājināšanās ir investīcijas pasaulē. Un būtiska sastāvdaļa šeit ir sankcijas un to sekmīga piemērošana,» turpināja Latvijas ārlietu ministre.

Trampa līdzgaitnieks, republikāņu kongresmenis Džo Vilsons atbalstīja savu prezidentu, taču norādīja, ka ASV būtu jāpalielina gan sankcijas pret Krieviju, gan militārā palīdzība Ukrainai.

“Prezidents Tramps ir prasmīgs sarunu vedējs, kurš pārvalda darījumu mākslu,” rakstīja Vilsons, kura tvītu atzīmēja ziņu aģentūra “Interfax-Ukraina”. “Mums ir jānodrošina, lai viņam būtu maksimālas ietekmes sviras, sagatavojot visaptverošas sankcijas pret Krieviju un piešķirot pilnvaras ātri apbruņot Ukrainu.”